Lai gan katrs darba devējs CV vērtē pēc saviem principiem, pastāv noteikts elementu kopums, ko izvērtē ikviens darba ņēmējs. Cik garam jābūt ideālajam CV? Vai tiešām nepieciešams iekļaut savus hobijus un rakstura iezīmes? Vai norādīt visu savu darba pieredzi vai koncentrēties tikai uz pēdējām darba vietām? Par to, kā sastādīt labu CV un kādi bieži izplatīti mīti ir patiesi, stāsta Tele2 Personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere.
Šī dokumenta centrā noteikti ir tādas vērtības kā – izglītība, pieredze, hobiji, valodu zināšanas un dažādi kursi, kas apmeklēti dzīves laikā. Ja ir gadījies apmeklēt daudz un dažādus kursus, vēlams CV iekļaut tikai tos, kas attiecas uz konkrēto amatu. Darba ņēmēja vecums, dzimums un foto ir pievienojami pēc paša vēlēšanās, savukārt, adrese darba devējam ir noderīga informācija, lai ņemtu vērā to, cik tālu ceļu darbiniekam nāksies mērot, lai nokļūtu savā darba vietā.
Svarīga ir kontaktinformācija – tālruņa numurs un e-pasts, lai darba devējam būtu iespēja ar potenciālo kandidātu sazināties. Ieteicams iekļaut arī nelielu aprakstu par to, kā potenciālais darba ņēmējs sevi raksturo – kādas ir stiprās puses un karjeras mērķi, kas darba devējam ļaus ātri noprast virzienu, kurā šis cilvēks vēlas attīstīties.
Laba CV sastādīšanā liela nozīme ir balansam – cik daudz par sevi pastāstīt, lai stāstījums neveidotos pārāk garš, tajā pašā laikā neizlaižot pārāk daudz detaļu, kas varētu ietekmēt veiksmīga pirmā iespaida radīšanu. Ja cilvēks ir brieduma gados un darba pieredze ir liela, CV var būt arī garāks, jo bijušo darba vietu var būt vairāk. Tas, vai nepieciešams norādīt visas darba vietas, ir atkarīgs no katra uzņēmuma, kurā darbinieks ir strādājis. Tomēr vislabākais variants būtu norādīt visas darba vietas, izvērstāk aprakstot tikai nesenākos amatus vai tos, kas vistiešāk attiecas uz konkrēto vakanci.
Parasti darba ņēmēji uz to, cik ilgi cilvēks ir nostrādājis konkrētajā vietā, skatās uzmanīgi. Ja cilvēks ir nostrādājis vienā amatā 20 gadus, pēc tam dodas uz citu uzņēmumu, kur nav veicies tik labi, noteikti ir vērts pievienot arī šo pieredzi, jo viss liecina par to, ka šim darbiniekam nav tendences bieži mainīt darba vietu. Savukārt, ja cilvēks īsā laika posmā ir mainījis vairākas darba vietas, ir ļoti svarīgi norādīt iemeslus, kāpēc, jo darba intervijā to pavaicās.
Lai gan vidējā CV garums parasti ir 1-1,5 A4 formāta lapas, viss ir atkarīgs no vakances – ja tiek meklēts darbinieks vadošā amatā un nepieciešama ļoti detalizēta informācija, tad šis dokuments var būt pat 10 lapas garš. Taču visos pārējos gadījumos CV galvenais uzdevums ir radīt ļoti ātru priekšstatu par to, vai cilvēks ir vakancei piemērots.
Ir svarīgi, ka izvērstas ir tās pieredzes, kas ir būtiskākās konkrētajam amatam, tāpēc, ja potenciālais darba ņēmējs izsūta savu CV dažādiem uzņēmumiem un dažādām vakancēm, katrai no tām vēlams izveidot savu dokumentu, katrā no tiem izceļot tās lietas, kas vislabāk atbilst konkrētajam amatam un uzņēmumam.
Vizuālais noformējums var parādīt, kā cilvēks domā – vai viņš spēj veiksmīgi izmantot digitālus rīkus un kā spēj strukturēt informāciju. Pat tad, ja labi noformētā CV ir iekļauta mazāka pieredze, kā citiem kandidātiem, interesants formāts, uz kuru ir patīkami skatīties, var darba ņēmējam radīt vēlmi satikties jau zemapziņas līmenī. Tas nenozīmē, ka CV obligāti ir jābūt ļoti krāsainam vai spilgtam – galvenais ir tieši struktūra. Tieši tāpēc nav nozīmes, vai potenciālais kandidāts savu CV ir iesūtījis, izmantojot Europass vai kādu citu plaši lietotu šablonu – galvenais, lai visa nepieciešamā informācija ir iekļauta un izvietota pārskatāmā veidā.
Tikpat svarīgi ir pārliecināties, lai CV nebūtu gramatikas kļūdu un lai visa informācija būtu labi uzrakstīta arī valodas ziņā, jo tas liecina par to, vai cilvēks iedziļinās detaļās un vai lietām pieiet ar cītību.
Kā pielikums iesūtītajam CV, katra motivācijas vēstule ir īpaši pielāgota konkrētajam uzņēmumam un vakancei, un arī šajā gadījumā svarīgs ir tās garums. Vēlams, lai motivācijas vēstules garums nepārsniegtu 2/3 no A4 lapas. Noteikti jāņem vērā, ka šajā stāstījumā nav nepieciešams atkārtoti uzskaitīt savu pieredzi.
Lai veiksmīgi sastādītu motivācijas vēstuli, to var strukturēt, sniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem:
Izlasot motivācijas vēstuli, darba devējam ir jābūt sajūtai, ka potenciālais darba ņēmējs ir padziļināti izpētījis šo uzņēmumu. Šai vēstulei arī jāveido priekšstats par to, kāpēc vēlaties strādāt tieši šajā amatā. Ja motivācijas vēstulē pievienota atsauce uz uzņēmuma vērtībām un atbilstību tām, arī tas var būt ļoti liels pluss.
Lai gan hobiju iekļaušana CV var šķist kā lieka vietas tērēšana, šim aspektam ir liela nozīme. Nereti hobiji var norādīt uz prasmēm, kas var būt tiešā veidā saistītas ar konkrēto amatu. Piemēram, ir ļoti daudz cilvēku, kuri pašmācības ceļā ir apguvuši programmēšanu, taču nekad nav strādājuši ar to saistītos amatos, un gala rezultātā var izrādīties, ka tieši šis kandidāts ir ļoti veiksmīgs darbinieks IT nozarē.
Ja cilvēks sporto, nodarbojas ar dziedāšanu, dejošanu, vingrošanu vai komandu sportu, ir skaidrs, ka potenciālais darbinieks ir disciplinēts un labi strādā komandā. Piemēram, nodarboties ar dejošanu un darīt to augstā līmenī ir darbs. Ja cilvēks to spēj, tas var būt signāls, ka viņš būs ļoti spējīgs arī darba gaitās, jo ir atbildīgs un izturīgs – dejotājam netraucē ne lietus, ne sniegs.
Līdzīgi ir arī ar rakstura iezīmēm, taču ir ļoti svarīgi tām pieiet personīgi, nevis rakstīt katrā CV sastopamās frāzes – “komunikabls”, “labi strādāju komandā”, un tamlīdzīgi. Rakstura īpašības labāk aprakstīt kā pievienoto vērtību, ko uzņēmums iegūtu, saistot šo stāstījumu ar savu personīgo pieredzi. Ja potenciālais grāmatvedis raksta, ka ir intraverts, tad tas ir labi, jo grāmatvedim tādam arī ir jābūt. Ja tāpat raksta cilvēks, kurš vēlas strādāt pārdošanā, tad ir redzams, ka darba gaitas varētu būt grūtākas.
Ja potenciālais darbinieks ir students un vēl tikai vēlas sākt savas darba gaitas, tad CV var uzskaitīt visu, kas ir darīts – dalību pašpārvaldēs, dažādās praksēs, un tamlīdzīgi, jo jebkurš ieraksts palīdz radīt priekšstatu par cilvēku. Pat tad, ja patiešām nav nekādas pieredzes, ko iekļaut CV, tad arī tā var rakstīt – galu galā ir daudz dažādu amatu, kuros darbinieki tiek ņemti bez pieredzes. Daudzos gadījumos tā ir priekšrocība, jo darba devējam ir iespēja darbinieku apmācīt pēc uzņēmuma vadlīnijām un vērtībām. Šajā gadījumā vislabāk norādīt detalizētu informāciju par saņemto izglītību un vēlamo karjeras izaugsmes virzienu.
Otrs gadījums ir šķietami pārāk liela pieredze, kas varētu nebūt atbilstoša konkrētai vakancei, taču viss ir atkarīgs no situācijas. Ja cilvēks ilgus gadus ir strādājis vadītāja lomā un ir pieteicies vakancei, kas varētu likties kā solis atpakaļ, varbūt tas ir tieši tas, ko šis cilvēks vēlas – mazāku atbildību vai darba vietu, kur nav nepieciešams vadīt lielu cilvēku komandu.
Ja cilvēka motivācija ir skaidra, viņš ir gatavs iekļauties kolektīvā, sadarboties un atbalstīt savu jauno vadītāju, tad pārāk liela pieredze nav šķērslis darba veikšanai.
Katrā darba sludinājumā ir norādītas potenciālā kandidāta prasības – specifiska izglītība, darba pieredze konkrētās jomās, noteiktas prasmes. Taču noteikti jāņem vērā, ka ir vērts savu CV nosūtīt pat tad, ja kāds no šiem elementiem pietrūkst, jo nereti ir situācijas, ka neviens kandidāts neatbilst pilnīgi visiem šiem kritērijiem.
Ļoti daudz ko nosaka personība – ja cilvēks vēlas strādāt un uzrāda labu potenciālu, tad ir liela iespēja, ka rezultāts būs pozitīvs. Ja ir viens kandidāts, kurš grib un var strādāt un otrs, kurš visu jau prot, taču ir motivācija ir zema, tad priekšroka noteikti būs tam, kurš grib un var, pat tad, ja pieredze nav simtprocentīgi atbilstoša.
