Grafiti mākslinieka KIWIE darbus, visticamāk, ne reizi vien ir redzējis ikviens rīdzinieks – lai gan visbiežāk viņa vārds tiek saistīts ar resnā briesmoņa tēlu, kas atrodams teju katrā pilsētas nostūrī, savu pirkstu viņš gandrīz 20 gadu laikā ir pielicis neskaitāmiem vērienīgiem projektiem. Tagad mākslinieka ceļš vārda tiešā nozīmē ir krustojies arī ar MŪKU SALU – aprīļa beigās KIWIE jaunākā darbu izstāde “TRAIL” atklāta ZEISS BIROJU telpās. Par savu jaunāko izstādi un līdzšinējo saikni ar jaunatklāto A klases biroju ēku pastāsta pats noslēpumainais mākslinieks.
Māksla rada vērtību
Kā stāsta KIWIE, izstāde “TRAIL”, kas atklāta sadarbībā ar mākslas galeriju un izsoļu namu Galerija Birkenfelds projekta “Riga Last Thursdays” ietvaros, nav pirmā reize, kad mākslinieks viesojas ZEISS BIROJU ēkā. “Man ar šo ēku jau ir iepriekšējas attiecības – palīdzēju arī “Helmes Latvia” birojam ar sienu dizainiem – es šeit biju vēl tad, kad cilvēki šeit staigāja ar ķiverēm,” stāsta mākslinieks. “Ir ļoti patīkami redzēt, ka ēka ir pilnībā pabeigta un varu izlikt savus darbus, lai to visu padarītu vēl jaudīgāku. Visi darbi, kas apskatāmi izstādē “TRAIL”, ir radīti no 2018. līdz 2022. gadam. Tie visi ir atlasīti tieši šai telpai, iepriekš to rūpīgi apskatot un izplānojot, kuri darbi izvietojami kurās vietās,” viņš stāsta. “Kombinējām konkrētus darbus ar konkrētām krāsām – tādā veidā vēlējāmies šo telpu atdzīvināt ar spilgtām, krāsainām lietām, un, manuprāt, gala rezultāts ir ļoti labs,” viņš stāsta.
“Mākslas darbiem ir jābūt redzamiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šie darbi ir apskatāmi ZEISS BIROJOS, jo līdz šim tie visu laiku stāvēja manā studijā, kaut kur aizkrāmēti. Man vienmēr ir žēl par darbiem, kas nekur nav izstādīti – ir labāk, lai tie ir ārā, dabā, dzīvoklī pie sienas vai kaut vai veikalā,” stāsta KIWIE. “Tas noslēdz ciklu, kad darbs ir pabeigts un tas eksistē kaut kur, savā galamērķī. Ja darbs ir pabeigts, taču nav nekur izstādīts, tas ir iestrēdzis kaut kur starp stadijām, un nav īstenots tā potenciāls,” viņš stāsta par izstādi “Trail”, kas savu nosaukumu ir guvusi, jo attēlo mākslinieka radošo ceļu un virzību uz priekšu.
Runājot par mākslas darbiem komerciālajos nekustamajos īpašumos, KIWIE ir pārliecināts, ka tieši māksla var pilnībā pārvērst telpu un mainīt tās nolūku. “Māksla ir tas, kas visam dod raksturu. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri šādās telpās ik dienu strādā, ir svarīgi būt vietā, kas skatās uz kultūru, jo māksla rada vērtību. Vienalga, cik dārgs ir mākslas darbs – tā ir inteliģences šķautne, kas visai ēkai piedod savu “odziņu.” Tas var strādāt dažādos veidos – ja atpazīstamu un iespaidīgu mākslas darbu ievietosim kaut vai pilnīgā graustā, pilnībā mainīsies skatījums uz šo telpu un tās vērtība. Nav sliktu krāsu – ir tikai sliktas kombinācijas ar mākslas darbu un vidi, kurā tas atrodas. Ieliekot darbu nepareizajā vidē, tas var vienkārši nestrādāt,” stāsta mākslinieks.
Galvenais ir vīzija
Pēdējo gadu laikā ir strauji mainījies ne tikai tas, kā māksla tiek patērēta, bet arī kā tā tiek radīta. Digitālo rīku ienākšana ikdienas dzīvē ietekmē gan mākslinieku radošo procesu, gan mākslas vērotāju paradumus. Aptuveni pēdējo desmit gadu laikā arvien lielāka nozīme jebkurā nozarē ir sociālajiem medijiem, un arī māksla nav izņēmums, taču, kā stāsta KIWIE, svarīgi ir atrast pareizo balansu. “Katrs pats izvēlas to, kā parādīt sevi pasaulei, tomēr ir ļoti viegli tajā visā pazaudēt savu esenci. Ja mākslinieks rada lietas tikai tāpēc, ka tās varētu kļūt populāras, tā ir nepareizā prizma, caur kuru uz to visu skatīties. Šajā grāvī ir pabijis diezgan daudz mākslinieku, ieskaitot arī mani,” viņš stāsta. “Bet ir labs veids, kā saprast, kas ir kas – ja atņemam konkrētajam māksliniekam Instagram kontu, un pavērojam, vai viņš vēl aizvien eksistē. Ir daudz tādu mākslinieku, kuriem, nobloķējot Instagram kontu, nākamajā dienā nāktos meklēt jaunu nodarbošanos.”
Lai gan sociālie mediji kā digitālais instruments jau ir kļuvis par normu ikdienas dzīvē, diskusijas par un ap mākslīgā intelekta pielietošanu vēl aizvien turpinās – savā radošajā darbībā to ir izmantojis arī KIWIE, un, kā stāsta mākslinieks, tas nebūt neapdraud radošo profesiju pārstāvjus, bet gan ir uzskatāms par vēl vienu rīku. “Cilvēka intelekts ir vajadzīgs jebkurā gadījumā, jo pats galvenais ir vīzija. Mākslīgais intelekts ir instruments, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri nekad nav veidojuši ilustrācijas, un tas ir veids, kā ātrāk izveidot kvalitatīvus attēlus, bet, ja mākslīgais intelekts var atņemt kādam darbu, tad tas varētu būt signāls, ka cilvēks strādā nepareizajā vietā un dara nepareizās lietas,” viņš stāsta.
Kā stāsta KIWIE, svarīgs ir tieši nolūks, kāpēc mākslas darbs tiek veidots, un katrs šo procesu virza caur savu prizmu. “Mākslinieks var gribēt, lai visa pasaule redz to, ko viņš dara, viņš var gribēt būt nenormāli bagāts. Varbūt viņš grib pierādīt saviem “heiteriem”, ka var kaut ko paveikt par spīti tam, ko saka citi. Varbūt mākslinieks grib parādīt saviem vecākiem, ka nav svarīgi, ka viņš nav aizgājis studēt medicīnu – ir miljoniem iemeslu, kāpēc cilvēki kaut ko dara, bet par to mēs varam runāt tikai no savas pieredzes,” viņš stāsta. “Tas, ko vēlos es, ir pietiekami daudz laika, lai varētu strādāt tikai pie savām idejām, jo tas man ir meditatīvs process. Tieši tas ir tas brīdis, kad es vienkārši jūtos labi.”
Spēle ar identitāti
Viens no KIWIE atpazīstamības aspektiem ir mākslinieka anonimitāte – ir pagājuši gandrīz 20 gadi, kopš viņa ienākšanas mākslas pasaulē, taču vēl aizvien ar pārliecību nevaram pateikt, kas slēpjas aiz KIWIE maskas. Kā stāsta pats mākslinieks, šis eksperiments ir rezultējies tēlā, kas dzīvo savu dzīvi un atrodas savā burbulī. “Anonimitāte ir identitāte, un šī personība izpaužas, kad ir nepieciešamība kaut kur parādīties, sasveicināties ar cilvēkiem. Ir tādi, kas joprojām domā, ka tas viss ir pa īstam. Tāpat kā citi ilgtermiņa projekti, arī šis ir projekts, kas spēlējas ar identitāti, un man tas šķiet aizraujoši.”
“Liels faktors ir arī tas, ka KIWIE savā ziņā jau ir komanda ar daudziem cilvēkiem, un neviens nekad nezinās, kurš to visu aizsāka patiesībā. Visiem viss nav jāzina. Mūsdienās identitātei un datiem ir daudz lielāka vērtība, nekā tas bija pirms 20 gadiem, kad neviens neuztraucās par datu noplūdēm un visiem viss bija vienalga. Toreiz sliktākais, kas varēja notikt – tev atņems pasi un ar taviem datiem noīrēs dzīvokli,” stāsta mākslinieks.
“Laika gaitā ļoti daudz kas ir mainījies – ja kādreiz es veikalā nopirku krāsas un devos ārā krāsot, tad tagad viss ir daudz nopietnāk. Dizains tagad aizņem tikai aptuveni 30% no visa procesa – daudz laika paiet komandas un studijas būvēšanai, vadīšanai, grāmatvedībai, projektu piesaistei, plānošanai un materiālu iegādei. Bet es pat negribētu, lai būtu savādāk – tas ir process, kas beigsies tikai tad, kad manis vairs nebūs. Bet aiz manis paliks visādi artefakti,” stāsta KIWIE.
Viens no vērienīgākajiem projektiem, ko mākslinieks pašlaik plāno īstenot, ir tiešā veidā saistīts ar radošā procesa pārmaiņām. “2026. gadā būs KIWIE 20 gadu jubileja, un tai par godu veidoju grāmatu, kas būs diezgan bieza. Es vēlos apkopot šo vienu nodaļu, jo ir ļoti daudz stāstu no piedzīvojumiem, kas bijuši šajā laikā – es gribu to sakopot, jo man ir nepārtrauktas bailes, ka pazaudēšu failus, aizmirsīšu stāstus un svarīgas detaļas. Šī grāmata būs viens no artefaktiem, ko aiz sevis atstāšu.”
Jautāts, vai viņam ir kāda nojausma par to, tieši cik KIWIE briesmoņu ir uzzīmēts gandrīz 20 gadu laikā, mākslinieks atzīstas, ka saskaitīt ir gandrīz neiespējami. “Ir sienas, uz kurām ir viens briesmonis, un ir sienas, uz kurām to ir 10. Ir digitālie darbi, audekli un eksperimenti. Pēdējo reizi, kad mēģināju apkopot, bija ap 1000-1500, taču skaitīt nesāku no paša sākuma,” viņš stāsta. “Reizēm gadās, ka atrodu kādu savu darbu vietā, par kuru esmu pilnīgi aizmirsis,” saka KIWIE.
