“Pilsētvides Serviss” kopā ar “Lautus” ir viens no trim uzņēmumiem, kas apsaimnieko Rīgas iedzīvotāju atkritumus, taču savus pakalpojumus tas nodrošina arī citās Latvijas pilsētās. Par uzņēmuma pirmsākumiem, atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas tendencēm un to, kādas priekšrocības iespējams baudīt, uzņēmuma birojam atrodoties MŪKU SALAS teritorijā, pastāsta SIA “Pilsētvides Serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.
“Pilsētvides Serviss” nodrošina sadzīves un otrreizējo atkritumu apsaimniekošanu, tostarp arī bioloģisko atkritumu un būvgružu savākšanu. Savus pakalpojumus uzņēmums sniedz ne tikai Rīgā, bet arī Gulbenē, Cesvainē, Lubānā, Balvos un Alūksnē.
2020. gadā Rīgā bija iepirkums, un mēs apvienojāmies ar uzņēmumu “Lautus”, izveidojot kopsabiedrību “Lautus Vide”, kā rezultātā šobrīd apkalpojam visu Torņakalna, Ziepniekkalna un Āgenskalna teritoriju. Gribām būt tuvāk saviem klientiem tāpēc izvēlējāmies Mūksalas Biznesa centru, kā biroju mūsu komandai, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jurģis Ugors.
“Pilsētvides Serviss” savus pakalpojumus sniedz aptuveni 25 000 klientu, taču, kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, īpašu atšķirību atkritumu apsaimniekošanas kultūrā starp Latvijas reģioniem nav. “Vienīgais, kas reģionos ir ļoti specifiski, ir tas, ka pēc noteikta atkritumu daudzuma ir jābrauc lielāki attālumi, respektīvi, ir lauku viensētas, kur šoferim bieži vien ir jābrauc 5 kilometri, tikai lai izvestu vienu konteineru. Rīgā, protams, atkritumu savākšana ir daudz intensīvāka,” viņš stāsta.
Rūpes par apkārtējo vidi ir populārs temats gandrīz visās nozarēs, taču vistiešāk tas attiecas tieši uz tādiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem kā “Pilsētvides Serviss”. Kā stāsta Jurģis Ugors, iedzīvotāju aktivitāte attiecībā pret atkritumu šķirošanu ievērojami palielinās. “Cilvēki šķiro arvien vairāk. Mēs redzam, ka katru gadu atkritumu poligona pieņemtais nešķiroto atkritumu daudzums samazinās. Varam arī redzēt, ka iepriekšējā mēnesī bija vērojams absolūtais rekords šķiroto atkritumu savākšanā. Daļēji šķirošanas aktivitāte pieaug tieši brīžos, kad poligoni paceļ savus tarifus, jo šķiroto atkritumu savākšana iedzīvotājiem izmaksā ievērojami daudz mazāk,” stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Jau līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs būt lielāks par 10% – visus pārējos atkritumus nāksies pārstrādāt vai izmantot koģenerācijas stacijās, tādējādi no atkritumiem ražojot enerģiju. “Ņemot vērā, ka šķirošanas apjomu rādītāji uzlabojas, es domāju, ka šos rādītājus sasniegt ir izaicinoši, tomēr jādara viss lai tos sasniegtu,” saka Jurģis Ugors.
“Man šķiet, ka mums vēl ir priekšā patiešām kvalitatīva bioloģisko atkritumu savākšana. Pa šiem gadiem cilvēki ir iemācījušies sašķirot gan plastmasu, gan papīru, kartonu un stiklu. Nākamais izaicinājums ir iemācīties pareizi sašķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus – tas ir viss, kas saistīts ar pārtikas atkritumiem, un tamlīdzīgi. Turklāt tas ir kaut kas tāds, ko sabiedrībai vajadzēs iemācīties diezgan strauji, jo jau šobrīd ir klienti, kuriem bioloģiskos atkritumus nepieciešams šķirot atsevišķi. Tas būs diezgan liels izaicinājums,” viņš stāsta.
“Pilsētvides Serviss” ne tikai nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, bet arī rīko dažādas akcijas, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju aktivitāti atkritumu šķirošanā un viņu attieksmi pret šo procesu. “Cītīgi strādājam ar pirmsskolas iestādēm, bērniem mācām šķirot, sadarbojoties ar vēl vienu Mūkusalas Biznesa Centrā esošu uzņēmumu – “Zaļā josta”,” stāsta Jurģis Ugors.
“Rīkojam arī dažādus pasākumus, piemēram, makulatūras vākšanas konkursu, kurā var piedalīties jebkura izglītības iestāde. Tā ir sava veida sacensība, kuras gaitā katra klase vai skola cenšas savākt visvairāk makulatūras. Ir arī dažādas akcijas par lielgabarīta un elektrotehnikas savākšanu, kas noteikti ir saistošas birojiem.
Runājot par bērnu izglītošanu atkritumu kultūras jautājumos, Jurģis Ugors atzīst, ka nereti nevis vecāki māca bērnus, bet gan otrādi. “Vecāki bieži nevēlas šķirot, bet, ja kāds no bērniem ierodas mājās no skolas un saka, ka tas ir jādara, jo tā mācīja skolā, tad vecākiem tā ir laba motivācija pašam uzsākt šķirot atkritumus,” viņš stāsta.
Uzņēmumā “Pilsētvides Serviss” strādā aptuveni 60 darbinieki, taču, kā stāsta Jurģis Ugors, tā biroju galvenokārt izmanto 10 cilvēki – tie ir darbinieki, kuri risina vadības, finanšu un grāmatvedības jautājumus, kā arī nodarbojas ar mārketingu un loģistiku. “MŪKU SALĀ atrodamies aptuveni divus gadus. Tā likās vispiemērotākā vieta Pārdaugavā, jo atrodas tuvu centram, ir ļoti labi nodrošināta ēdināšana, tepat blakus ir arī tirdzniecības centrs un sporta zāle,” par biroja priekšrocībām stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Iekārta, kas nebūt nav atrodama ikkatrā birojā, taču kam “Pilsētvides Servisa” birojā ir centrāla loma, ir CO2 līmeņa mērītājs. “Skatāmies, cik labi elpojam, un secinājām, ka Mūkusalas Biznesa Centrā ir pārsteidzoši labs gaiss. Tam mēs sekojam līdzi ļoti cītīgi – vēdinām telpas, lai gaisa kvalitāte būtu atbilstošā līmenī,” viņš stāsta.
Birojs ir sadalīts trīs galvenajās zonās – loģistika, mārketings un finanšu departaments, kurā ietilpst uzņēmuma vadība. “Iekārtojot biroju, palīdzība nāca arī no Mūkusalas Biznesa Centra puses, tika piedāvāti labākie risinājumi un sniegta nepieciešamā palīdzība. Veidojot biroja sadalījumu zonās, mums bija nepieciešams uzbūvēt vienu sienu, lai viss izdotos, kā ieplānots. Tāpat mums palīdzēja atrast piemērotāko telpu serveriem,” stāsta Jurģis Ugors.
“Kopumā Mūkusalas Biznesa Centrā dzīvojam ļoti draudzīgi,” viņš stāsta. “Ir patīkami, ka līdzās atrodas dažādu nozaru vadošie uzņēmumi ar savām komandām – ja ir jautājumi, kurus nepieciešams atrisināt ļoti ātri, tad to var izdarīt ne tikai piezvanot, bet pat aizejot ciemos un izrunājot uz vietas. Tas, protams, ir ļoti liels pluss, noslēdz uzņēmuma “Pilsētvides Serviss” pārstāvis Jurģis Ugors.
