lv
lv
lv
lv

Nekautrēties būt tirgus līderim: ieskats “Caverion Latvija” darbā un izaugsmē

Komerciālo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmums “Caverion Latvija” Mūkusalas Biznesa Centrā atrodas jau teju 20 gadus – gandrīz tikpat ilgi, cik pastāv pats biznesa kvartāls. Šajā laikā uzņēmums ir piedzīvojis ne tikai nosaukuma maiņu, bet arī ievērojamu attīstību un izaugsmi. “Caverion Latvija” izpilddirektors Aleksandrs Petruss pastāsta ne tikai par savu ilgstošo sadarbību ar Mūkusalas Biznesa Centru, bet arī par uzņēmuma attīstību un tā nākotnes perspektīvām. 

 

Caverion ir uzņēmums, kas projektē, būvē un nodrošina tehnisko apsaimniekošanu ēkām, rūpnieciskajam sektoram un infrastruktūrai. “Caverion Latvija” ir viens no vienpadsmit uzņēmumiem, kas kopumā veido vienotu Caverion korporāciju, kuras galvenais birojs atrodas Somijā. Pašlaik uzņēmums darbojas visā Skandināvijā, Eiropas valstīs, Baltijā un Krievijā.

 

Kopējās ainas svarīgums

 

“Tā kā mēs paši esam uzņēmums, kas nodarbojas ar komerciālā nekustamā īpašuma tehnisko pārvaldību, es uzskatu, ka esam ļoti saprotošs nomnieks,” stāsta Aleksandrs Petruss. “Mēs šos pakalpojumus pārzinām un skatām jau no pašas saknes, jo tieši ar to pašu arī nodarbojamies mēs, tikai sniedzot pakalpojumu citiem uzņēmumiem un klientiem,” viņš turpina.

Kopējā komerciālo ēku platība, kuru uztur un tehniski pārvalda “Caverion Latvija”, pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru. Starp šīm platībām ir gan veikali un tirdzniecības centri, gan banku un biroju ēkas. “Mūsu pakalpojumu klienti mūs vērtē ne pēc kopējās platības, kuru apkalpojam, bet pēc katra objekta atsevišķi – mums svarīgs ir katrs klients. Jo pat tad, ja apkalpojam vienas veikalu ķēdes vairākus veikalus, ir svarīgi, lai kopējo ainu nesabojātu viens objekts, kurā mēs būtu pieņēmuši nepareizu lēmumu,” stāsta “Caverion Latvija” vadītājs.

 

 

Pārmaiņas acu priekšā

 

Pēc būtības uzņēmuma vēsture ir aizsākusies 2003. gadā, vēl pirms “Caverion Latvija” ir ieguvis savu pašreizējo nosaukumu, savukārt Mūkusalas Biznesa Centrā uzņēmums ir nonācis 2005. gadā. “Esam trīs reizes mainījuši biroja atrašanās vietu, jo darbinieku skaits ir krasi mainījies,” stāsta Aleksandrs Petruss. “2005. gadā mūsu bija mazāk par 20, šobrīd esam 130, bet ne visiem ir nepieciešama biroja vieta. Pirms tam atradāmies citā ēkā un platība bija daudz lielāka, savukārt darba vietu – nedaudz mazāk. Pašreizējā birojā mums patīk atrasties, jo, mainoties un augot, kā arī sadarbojoties ar Mūkusalas Biznesa Centra administrāciju, ziņojam par savām vajadzībām, kad ir nepieciešams kaut ko mainīt,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Bez biroja Mūkusalas Biznesa Centrā atrodas arī “Caverion Latvija” noliktava.

 

“Izvērtējot biroja atrašanās vietu, svarīgi ir ne tikai ietaupīt naudu, bet gan saprast, kā jutīsies darbinieki, un svarīga daļa no tā ir tas, kā viņi šeit var nokļūt. Tā kā atrodamies šeit jau gandrīz 20 gadus, cilvēki ir pieraduši pie šī maršruta un sabiedriskā transporta. Un to mēs ļoti ņemam vērā – šai vietai noteikti ir nākotne, jo viss nepieciešamais atrodas tuvu,” viņš stāsta.

 

“Visu šo gadu laikā esam no malas redzējuši, kā šī teritorija ir attīstījusies, atceramies, kā izskatījās šī ēka, kad šeit ieradāmies. Kad ienācām teritorijā, nebija pat braukšanas apļa – visi būvdarbi, kas šeit ir notikuši, ir bijuši mums acu priekšā. Un mums ir prieks, ka pēc tā visa ir izvedota labāka un skaistāka vide, kurā ikdienā strādājam,” stāsta Aleksandrs Petruss.

 

 

 Visas ērtības produktīvam darbam

 

Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 7,5-8 miljoni eiro gadā, un, tā kā galvenais “Caverion Latvija” resurss ir darbinieku cilvēkstundas, ir ļoti svarīgi, kā darbinieki strādā gan birojā, gan ārpus tā, pakalpojuma objektu vietās. “Mums kā administrācijai ir svarīgi nodrošināt tādu vidi, lai darbinieki justos ērti un sniegtu pakalpojumu efektīvi. Tehniķiem nodrošinām modernākās automašīnas, instrumentus, darba apģērbu un mobilās ierīces, bet arī runājot par telpām mums ir svarīgi, lai darbinieki uzturētos birojā un šeit būtu ērti strādāt,” stāsta “Caverion Latvija” vadītājs.

 

“Iepriekšējā ēkā, kur atradās mūsu birojs, principā atradāmies trīs stāvos reizē, un dienas laikā bija grūti ceļot no viena stāva uz citu, bet šeit visi atrodamies vienā platībā, un viens otru saredzam. Šis birojs nav atvērtā tipa, bet esam stiklotos kabinetos, viens otru varam redzēt un viegli komunicēt. Manuprāt, tas mūs izglāba arī pandēmijas laikā – cilvēki kabinetos bija pasargāti. Katrs varēja veidot savu iekšējo vidi, nekomunicēt ar citiem, ievērojot visus ierobežojumus, un tas arī parādīja to, ka cilvēki labprātāk strādā birojā, nevis mājās,” viņš stāsta.

 

“Protams, ir bijuši izaicinājumi, bijām diezgan elastīgi laikā, kad skolas bija slēgtas un darbiniekiem bija jāpieskata bērni. Tāpēc mēs nodrošinām arī iespēju strādāt no mājām – mūsu IT infrastruktūra gan agrāk, gan šobrīd ir ļoti attīstīta,” viņš turpina.

 

Attīstība par spīti visam

 

Par to, vai pandēmija ir ietekmējusi uzņēmuma darbību, “Caverion Latvija” vadītājam nav pārliecinošas “jā” vai “nē” atbildes. Protams, ka noteiktas sekas šis laiks ir atstājis uz ikvienu, taču, kā apliecina uzņēmuma vadītājs, sekas uz biznesu kā tādu “Caverion Latvija” gadījumā īpaši jūtamas nav.

 

“Skatoties tīri no finanšu aspekta, sākot no 2018. gada, vēl aizvien turpinām augt pēc apgrozījuma, cilvēku skaita un noslēgto līgumu skaita. Tas nozīmē, ka arī šādos laikos esam spējīgi attīstīties,” stāsta Aleksandrs Petruss. “Tas tikai nozīmē, ka pandēmijas laikā šie pakalpojumi ir vēl vairāk pieprasīti un ir ļoti svarīgi, un tas liecina, ka mūsu darbs arī nākotnē būs tikpat vajadzīgs. Nekustamais īpašums nekur nepazudīs – neatkarīgi no tā, vai ir mājsēde, vai nav, īpašums ir jāuztur,” viņš stāsta.

 

“Protams, ir jāpielāgojas epidemioloģiskās drošības pasākumiem, no uzņēmuma viedokļa tās ir papildu izmaksas, bet no otras puses – tā ir higiēna un kultūra, un pie tā ir jāpierod,” stāsta “Caverion Latvija” vadītājs.

 

Kas sagaida “Caverion Latvija” nākotnē? Vai pandēmijas ietekmē ir gaidāmas vēl kādas pārmaiņas? Uzņēmuma vadītājs tā neuzskata. “Turpmāko uzņēmuma darbību redzam kā iespējamu un stabilu, un tas ir panākams ar ikdienas darbu veikšanu un gatavību pielāgoties šobrīd tik mainīgajai ārējai videi,” noslēdz Aleksandrs Petruss.