Pašlaik MŪKU SALA ir viens no visātrāk augošajiem biznesa kvartāliem Rīgā, taču vēl salīdzinoši nesen šī teritorija kalpoja tikai kā atgādinājums par padomju laika industrializācijas sekām. Kāds ir bijis Mūkusalas Biznesa Centra attīstības ceļš no betona džungļiem līdz cilvēkiem un biznesam draudzīgai videi?
Parasti šī vieta tiek saukta par Mūkusalu, par godu blakus esošajai Mūkusalas ielai, par spīti tam, ka jau vairākus gadsimtus tā vairs nav sala – pašlaik tā ir tikai viena no Torņakalna teritorijām. Šai vietai ir patiešām bagāta vēsture – avoti liecina, ka cilvēki šeit dzīvojuši vismaz piecus gadsimtus pirms Rīgas dibināšanas, krustnešu laikā šeit atradušies cietokšņi un aizsargtorņi, taču līdz ar industriālo revolūciju sākušas iezīmēties mūsdienu Mūkusalas aprises – fabrikas, kuru pamestās ēkas šeit vietām saglabājušās vēl šobaltdien. Jau 19. gadsimta beigās šeit bija izveidojusies sava infrastruktūra – pirtis, robežsargu kazarmas, glābšanas stacija un dažādas ražotnes, nozīmīgākā no kurām izvērtās Karla Ceisa optikas rūpnīca “Zeiss”. 20. gadsimtā šeit nozīmīga loma bijusi uzņēmumam Radiotehnika (RRR), tāpat šeit atradusies gan betona rūpnīca, gan plastmasas izstrādājumu rūpnīca, gan maizes ceptuve.
Par spīti tam, ka stratēģiski šī vieta atrodas ārkārtīgi izdevīgā vietā, pēc neatkarības atgūšanas no Mūkusalas bija atlikusi vien relatīvi pamesta teritorija, kuru caurvij pamesto ražotņu ēkas. Taču pēdējo gadu laikā vairāki vērienīgi projekti ir kalpojuši kā straujas attīstības katalizators – par tādiem var saukt ne tikai Latvijas Nacionālo Bibliotēku un Latvijas Universitātes Akadēmisko Centru, bet arī MŪKU SALU.
2008. gadā aktīvu darbu pie teritorijas plānošanas un attīstīšanas uzsāka arhitektu biroja “OUTOFBOX” galvenais arhitekts Pēteris Bajārs, kura sākotnējais uzdevums bijis sniegt savu redzējumu tam, kā Mūkusalai vajadzētu izskatīties nākotnē. Kā stāsta arhitekts, tobrīd šīs vietas lielākais trūkums bijis tieši asfalta apjoms – lai gan ēkās jau bija uzsākta biroju attīstīšana, teritorija galvenokārt bija paredzēta automašīnām, nevis cilvēkiem. Arī blakus esošais Kīleveina grāvis bijis pilnībā norobežots, turklāt padomju laikā no kartes tika izdzēsta Dēļu iela, kas nu ir atjaunota. Uz dažiem gadiem attīstību palēninājusi ekonomiskā krīze, taču aktīvi infrastruktūras uzlabošanas darbi turpināti 2014. gadā. Šo darbu rezultātā teritorija nenoliedzami ir kļuvusi cilvēkiem draudzīgāka – autostāvvietas ir izvietotas ap Mūkusalas Biznesa Centra perimetru, atbrīvojot vietu apzaļumotām zonām, kuras biroju darbinieki var izmantot atpūtai. “Iekšējais pagalms ir veidots, orientējoties nevis uz autobraucēju pieredzi, bet gan uz gājēju pieredzi – par šo projektu bija garas diskusijas, jo sākotnēji bija bažas, ka biroju centram ir nepieciešams pēc iespējas vairāk autostāvvietu, taču pēc tam, kad projekts tika īstenots, mēs varējām ļoti uzskatāmi redzēt, ka tas bija pareizais lēmums,” stāsta Pēteris Bajārs.
Teritorijā esošās autostāvvietas jau tuvākajā laikā piedzīvos vēl lielākas pārmaiņas – 2023. gadā plānots uzsākt daudzstāvu autostāvvietas celtniecību, kā rezultātā vēl lielāka MŪKU SALAS daļa tiks atbrīvota no automobiļiem, tādējādi ne tikai atvieglojot biznesa centra lietotāju ikdienu, bet arī radot cilvēkiem draudzīgāku apkārtējo vidi.
Kā stāsta arhitekts, vietas radīšana ir svarīgākais teritorijas atjaunošanas aspekts – lai “radītu vietu”, ir nepieciešams parūpēties par vairākām kategorijām – piekļuvi un sasaisti ar citām teritorijām, komfortu, vietas izskatu, kā arī aktivitātēm, kuras šī vieta var cilvēkam sniegt. Kopš sadarbības uzsākšanas vīzija par to, kā MŪKU SALAI vajadzētu izskatīties nākotnē, ir mainījusies. “Sākotnēji bija jūtams tāds kā agrīna modernisma gars, kad no putna lidojuma zīmējām jaunus korpusus, bet šobrīd mēs vairāk orientējamies uz uztveri cilvēka līmenī,” stāsta Pēteris Bajārs. Pašreizējais teritorijas plāns ir veidots, smeļoties iedvesmu no vecpilsētām, kuras augsti novērtē jebkurš ceļotājs. “Mēs koncentrējamies uz telpisko pieredzi – vecpilsētās tās ir šauras ieliņas, kuras noslēdz lieli laukumi – katra skata galā ir kāds ainavisks elements, un to, kā cilvēks pārvietojas un kā tiek uztverta telpa, mēs esam mēģinājuši iekļaut arī jaunākajā vīzijā – ja 2008. gads bija skats no putna lidojuma, tad tagad mēs esam nolaidušies līdz cilvēka līmenim un vairāk domājam par to, kā šo teritoriju uztvers tās apmeklētājs,” stāsta arhitekts.
Tās nav vienīgās izmaiņas, kas ar laiku ir skārušas Mūkusalas Biznesa Centra teritorijas attīstības vīziju – kā stāsta arhitekts, liela nozīme ir uz pasaules tendencēm un tam, kā tās iespējams piemērot vietējā mērogā. Lai gan sākotnējie plāni neparedzēja dzīvojamo apbūvi, arvien lielāku popularitāti gūst ideja par “pilsētu pilsētā” – tā ir koncepcija, kas sevī ietver biroju centru papildināšanu ar visiem ikdienas dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem – tā nav tikai vieta, kur katru darba dienu pavadīt astoņas stundas, lai piektdienas vakarā izslēgtu gaismu līdz pirmdienas rītam. Patiešām mūsdienīgi biroju centri sevī ietver ne tikai tādas ar darbu saistītas funkcijas kā konferenču centri, bet arī kafejnīcas, restorānus, veikalus, izglītības un medicīnas iestādes. Balstoties uz šo ideju par sava veida pašpietiekamību MŪKU SALĀ 2021. gadā uzstādīta Rīgā lielākā saules paneļu elektrostacija, kas biznesa centra iemītniekus nodrošina ar zaļu enerģiju, kas piedevām ļauj samazināt ar enerģiju saistītos izdevumus, kas pēdējo mēnešu laikā ir jo īpaši svarīgi. Tuvāko gadu laikā šo elektrostaciju ir plānots paplašināt par vēl vismaz 50%, izvietojot saules paneļus uz vēl vairākiem MŪKU SALAS ēku jumtiem.
“Ja sākotnēji mēs koncentrējāmies tikai uz biroju ēkām, tad šobrīd esam aizgājuši tādā pilnīgi mikropilsētas virzienā, kur ir arī paredzētas arī dzīvojamās ēkas – pasaules tendence ir novērsties no vietu monofunkcijām. Ir jāveido vide, kur cilvēks var justies gaidīts visas 24 stundas un kur ir pieejamas dažādas sociālās iespējas, un tas ir tieši tas, ko cenšamies īstenot šeit, MŪKU SALĀ,” stāsta Pēteris Bajārs. Tieši tāpēc 2021. gada nogalē Mūkusalas Biznesa Centrs izveidoja jaunu zīmolu – MŪKU SALA, kas sevī apvieno ne tikai teritoriju, bet tajā esošos cilvēkus, nostiprinot šīs vietas komūnu – MŪKU SALA nav tikai biroju centrs, bet gan vieta, kas ir īpaši draudzīga cilvēkiem – gan dažādu uzņēmumu darbiniekiem, gan ikvienam viesim, kurš šeit ierodas, lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.
Tā kā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka MŪKU SALAS teritorija ir salīdzinoši nošķirta no pārējā Torņakalna, pašlaik norisinās gājēju tiltiņa būvniecība pāri Kīleveina grāvim, kas kalpos kā loģiska saikne ar Jelgavas ielu – šis projekts tiks pabeigts jau 2023. gada augusta beigās, turklāt šo projektu pavada vairāki teritorijas labiekārtošanas darbi – koku stādīšana un atpūtas zonu ierīkošana. Tāpat jauno Jelgavas un Mūkusalas ielu savienojumu papildinās velojosla, kas ievērojami uzlabos mobilitāti MŪKU SALAS apkaimē un šo teritoriju vēl ciešāk iekļaus kopējā pilsētas struktūrā.
Nākamais lielais solis MŪKU SALAS attīstībā ir A klases ZEISS BIROJU ēkas atklāšana, kas gaidāma jau šā gada vasaras otrajā pusē. Arī šī ēka ir cieši saistīta ar Mūkusalas vēsturi – tā tiek būvēta vietā, kur reiz atradās iepriekšminētā Karla Ceisa optikas rūpnīca “Zeiss” – šī 1912. gadā būvētā ēka bija pirmā monolītā dzelzsbetona celtne Rīgā. Sadarbību ar Mūkusalas Biznesa Centru arhitekts Pēteris Bajārs uzsāka tieši saistībā ar šīs ēkas atjaunošanu, taču laika gaitā izrādījies, ka tās atjaunošana būtu finansiāli neizdevīgs projekts, kā rezultātā pieņemts lēmums par labu tās nojaukšanai un jaunas ēkas celtniecībai. Kā stāsta Mūkusalas Biznesa Centra vadība, tā kā ZEISS BIROJI atrodas tieši Mūkusalas ielas malā, šī ēka kalpos kā MŪKU SALAS vizītkarte.
Šīs vietas attīstības plāni nebeidzas tikai ar jauno biroju ēku, daudzstāvu autostāvvietu un gājēju tiltiņu – MŪKU SALAS revitalizācija turpināsies. Nākotne rādīs, kā tieši, taču jau tagad ir skaidrs, ka Mūkusalas Biznesa Centra vadība dod priekšroku esošo resursu maksimālai izmantošanai. Šī ir vieta, kur attīstība nenozīmē nolīdzināt visu līdz ar zemi, lai sāktu no baltas lapas.
