Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Zaļā josta” pastāv jau vairāk kā divas desmitgades, un šajā laikā mainījušās ne tikai atkritumu apsaimniekošanas tendences, bet arī sabiedrības attieksme pret šiem jautājumiem – lai gan šķirošana bieži vien ir saistīta ar ekonomiskām priekšrocībām, pozitīvā ietekme uz apkārtējo vidi ir nenoliedzama. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa pastāsta gan par uzņēmēju motivāciju šķirot, gan to, kādus ieguvumus jūt SIA “Zaļā josta”, nomājot biroju Mūkusalas Biznesa Centrā.
Uzņēmums “Zaļā josta” nodrošina izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanu un savus pakalpojumus galvenokārt sniedz citiem uzņēmumiem. “Zaļā josta” dibināta 2002. gadā, kad Eiropas Savienības prasības iepakojuma apsaimniekošanā pārņemtas Latvijas likumos. “Mēs bijām industrijas solis pretī citiem tirgus dalībniekiem un varētu teikt, ka šis solis ir bijis ļoti veiksmīgs, jo esam patiešām konkurējošs līderis atkritumu apsaimniekošanas nozarē,” stāsta “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
“Mūsu pakalpojumu saņēmēji ir uzņēmumi – pēc principa “piesārņotājs maksā”. Brīdī, kad preces iepakojumā, elektroniskās iekārtas un videi kaitīgās preces beidz savu eksistenci, tās kļūst par atkritumiem. Un uzņēmums ir atbildīgs par to, ka šie atkritumi ir atbilstoši jāsavāc un jāapstrādā. “Zaļā josta” ir sava veida starpnieks starp atkritumu savācējiem, atkritumu savākšanas infrastruktūru un kontrolējošajām institūcijām, kas šos pakalpojumus uzņēmumiem nodrošina, koordinējot un organizējot visas sistēmas darbību – lai otrreizējās izejvielas nonāk atkārtotā pārstrādē, nevis potenciāli apdraudētu vidi” par uzņēmuma darbību stāsta Jānis Lapsa.
Uzņēmuma klientu un potenciālo klientu kategorija ir ļoti plaša, jo galvenokārt palīdzība atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē ir nepieciešama gan jebkuram pārtikas nozares ražotājam, kurš Latvijā tirgo savas preces, gan vairumtirgotājiem, kuri pārdod importētas preces. Tāpat šajā sarakstā var iekļaut elektronikas tirgotājus, eļļu un riepu tirgotājus, un pat mazumtirdzniecības veikalu ķēdes. “Klientu skaits ir ļoti liels – SIA “Zaļā josta” ir aptuveni 3000 klientu, kas, protams, rada arī ļoti lielu atkritumu daudzumu. Šo uzņēmumu vārdā ar mūsu palīdzību un otrreizējo izejvielu savācēju starpniecību pagājušogad, piemēram, esam savākuši 21 000 tonnu papīra, 2700 tonnas metāla, 6000 tonnas plastmasas iepakojumu, 100 tonnas dienasgaismas spuldžu, un tā tālāk. Ja to visu sakrāmētu kaudzē, tad sanāktu tāda pamatīga māja,” stāsta “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs.
Galvenā priekšrocība, kāpēc sadarboties ar SIA “Zaļā josta”, ir atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa, un, kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, šāda sadarbība vienmēr ir iespēja ne tikai ekonomēt, bet arī pozitīvi ietekmēt vidi. “Šis pakalpojums, salīdzinot ar alternatīvu maksāt nodokli un visu darīt pašam, izmaksā vidēji desmit reizes lētāk. Lai gan materiālie apsvērumi ir galvenais dzinulis, es ceru, ka tas nav vienīgais – uzņēmumi šādā veidā līdzfinansē atkritumu savākšanas un pārstrādes procesu, un tas ir veids, kā aktīvi iesaistīties vides veidošanā un aprites ekonomikas veicināšanā,” viņš stāsta.
Pieaugot gan sabiedrības atbildībai par apkārtējās vides saglabāšanu un resursu taupīgumu, mainās arī apsaimniekoto atkritumu pozīcijas. Taču, kā stāsta Jānis Lapsa, atkritumu daudzums kā tāds īpaši nesamazinās. “Ir atsevišķi segmenti, jo īpaši mājsaimniecībās, kur atkritumu apjoms pieaug. Piemēram, pandēmijas ietekmē teju ikviens iemācījās iepirkties internetā, un mēs jau paši redzam, ka, pat pasūtot kādu sīkumu, mēs to saņemsim ietītu plēvē, ievietotu kastē, kas pārtīta ar vēl vienu plēves kārtu,” viņš stāsta. “Labklājībai augot, cilvēki nomaina plastmasas iepakojumus pret stikla iepakojumiem, iekšdedzes dzinēju eļļas nomaina elektromobiļu akumulatori. Bet arī tie visi ir atkritumu veidi, ko nepieciešams attiecīgi apsaimniekot.
Par spīti atkritumu apjoma nemainīgajam vai pat pieaugošajam raksturam, sabiedrības attieksme ir krasi mainījusies. “Ja salīdzinām ar to, kā bija “Zaļā josta” pirmsākumos, tad visiem bija jautājums “kāpēc to darīt?”. Tagad vienīgais jautājums ir “kur?”. Protams, attieksme ir mainījusies, jo ir pieaugusi apziņa. Mēs strādājam ar skolēniem, jo viņi ir nākotnes paaudze, un viņi arī ir tie, kas piespiež vecākus rīkoties,” stāsta Jānis Lapsa. “Protams, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaug, un dalītā vākšana ir tas, kas cilvēkus motivē – ir iespējams atšķirot un nodot pārstrādei vismaz pusi no visiem saviem radītajiem atkritumiem, līdz ar to par šo apjomu nav jāmaksā. Protams, tas viss ir atkarīgs no tā, kur mēs atrodamies un kāda infrastruktūra ir pieejama,” viņš stāsta. “Jā, atkritumu apjomi kāpj, taču cilvēku izglītotības līmenis ir audzis.”
Lai gan atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai vēl priekšā ir vairāki pārbaudījumi un mērķi, kurus nāksies sasniegt Eiropas Savienības līmenī, kopumā SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Latvijas sabiedrības attieksmi pret atkritumu apsaimniekošanu vērtē pozitīvi. “Vērtējot ne tikai starp uzņēmumiem, bet atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kā tādu, varu apgalvot, ka situācija ir daudz labāka, nekā bieži vien to pasniedz. Diez vai kaut kur redzēsim tik daudz tīru vietu kā Latvijā, kur cilvēki ir tik apzinīgi. Protams, neskaitot piektdienas vakarus Vecrīgā, kur cilvēkiem ir citas prioritātes,” viņš smejas. “Atšķirībā no tā, kas ir redzams citās Eiropas galvaspilsētās, pie mums tomēr nav pieņemami savu izlietoto iepakojumu mest zemē. Mēs meklējam, kur savus atkritumus izmest. Es nekautrēšos teikt, ka esam virs vidējā Eiropas Savienības un pasaules līmeņa atkritumu savākšanā un pārstrādē. Varbūt dažreiz mums tikai pietrūkst ambīciju lepoties ar to, ko esam sasnieguši. Mēs vienkārši sevi novērtējam par zemu,” stāsta Jānis Lapsa.
Uzņēmums “Zaļā josta” Mūkusalas Biznesa Centrā atrodas gandrīz 20 gadus, un šajā laika posmā savas telpas biroju centra ietvaros uzņēmums ir mainījis vairākas reizes. “Mēs augam paši un biroja telpas aug mums līdzi,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Tāpat kā daudzos citos uzņēmumos, arī “Zaļā josta” darba ikdiena pēdējo gadu laikā ir mainījusies. “Mūsdienu elektroniskajā laikmetā lielāko daļu klientu apkalpojam bez lielas vajadzības satikties. Šis process ir pietiekami efektīvs, arī visas atskaites ir elektroniskas. Līdz ar to birojs vairāk kalpo kā mūsu pašu darba vide, mūsu mājvieta, kur var strādāt un kur reizēm ierodas kāds klients vai sadarbības partneris,” stāsta Jānis Lapsa. “Nav mazsvarīgi, lai birojs būtu skaists un uzņēmumu raksturojošs.”
“Mēs esam pietiekami mazs kolektīvs, tāpēc mums kaut kādā ziņā ir daļēji atvērtais birojs ar mērķi radīt kopības sajūtu un ātru informācijas apriti – mums nav jāsūta e-pasts no viena kabineta uz otru, varam vienkārši pagriezt galvu. Cilvēki var aprunāties viens ar otru, ātri apmainīties ar informāciju. Tas nav mazsvarīgi,” viņš stāsta.
Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, Mūkusalas Biznesa Centra galvenās priekšrocības ir tā atrašanās vieta un autostāvvietu pieejamība, kas ievērojami atvieglo piekļuvi gan uzņēmuma darbiniekiem, gan klientiem. “Ja salīdzinām ar centru vai Vecrīgu, tad autostāvvietu klātbūtne ir viens no svarīgākajiem aspektiem – ir svarīgi, ka varam novietot automašīnu tepat blakus,” viņš stāsta. “Kādreiz mums bija svarīgi atrasties Vecrīgā, kas ir sava veida administratīvais centrs, bet mūsdienu elektroniskajā laikmetā tam nav tik ļoti svarīga nozīme. Kopš šeit tika ierīkots pagrieziens no Mūkusalas ielas, ir ievērojami atvieglojusies piekļuve teritorijai. Turklāt uz darbu ir ērti nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, kas mums, zaļi domājošam uzņēmumam, sniedz papildu iespēju mazināt ietekmi uz vidi.”
Mūkusalas Biznesa Centra teritorija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis strauju attīstību, un to novērtē arī “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs. “Jebkuram ir svarīgi, lai apkārtējā vide tiktu kopta. Aug gan pašu, gan vispārējās prasības un estētiskās vērtības, un ikvienam gribas, lai vide mainās līdzi laikam. Visam ir jābūt līdzsvarā – attīstībai, birojiem un infrastruktūrai,” stāsta Jānis Lapsa. “Tas, ka šeit atrodas sabiedrībā tik plaši atpazīstami kaimiņi, dod atpazīstamību arī šai vietai, tas padara pamanāmākus arī mūs. Tas, ka esam izvēlējušies telpas tieši šeit, ceļ arī mūsu tēlu,” viņš noslēdz.
