SODRA uzņēmumu grupa ir viens no lielākajiem meža apsaimniekotājiem Latvijā, pārvaldot kopumā 135 000 ha zemes īpašumu, no kuriem meža zeme sastāda 107 120 ha. SIA Sodra Forest Latvia izpilddirektors Baltijā Bjorns Fredrikssons pastāsta gan par uzņēmuma darbības principiem Latvijā, gan to, kā ir būt daļai no MŪKU SALAS kopienas.
Daļa no Latvijas mežsaimniecības jau vairāk nekā 18 gadus
Sodra Forest Latvia grupa apvieno vairākus uzņēmumus, kas specializējas mežkopībā visā Latvijā, savukārt Sodra Mežs ir grupas uzņēmums, kas specializējas mežizstrādē un koksnes tirdzniecībā, savā darbībā ievērojot mežu dabisko procesu saglabāšanu. SODRA apsaimnieko savus īpašumus Latvijā un Igaunijā, īstenojot efektīvu meža apsaimniekošanas stratēģiju, kuras pamatā ir pārdomāta mežsaimniecības attīstības plānošana ilgtermiņā – no meža atjaunošanas līdz koksnes realizācijai. Uzņēmums Sodra Mežs ir dibināts 2006. gadā, bet Sodra Forest Latvia darbu uzsāka 2018. gadā, kad Södra iegādājās uzņēmumu “Bergvik Skog” un tā īpašumus – šis uzņēmums Latvijā darbojies kopš 2007. gada.
“Vēl pirms pusotra gada Rīgā bija divi biroji – Sodra Mežs un Sodra Latvia. Man bija pienākums visas Sodra aktivitātes Latvijā. Apsaimniekoti tiek 135 000 hektāri mežu, nodarbinot 43 darbiniekus gan Rīgā, gan reģionos – Latgalē, Vidzemē un Kurzemē, kur mums ir tipat skaists birojs kā Rīgā. Vairāk kā 60% mūsu īpašumu atrodas Latgalē, bet pārējais atrodas Kurzemē un Vidzemē . Lielākoties uzņēmuma darbība vērsta uz esošo īpašumu apsaimniekošanu – mežu stādīšanu, jaunaudžu kopšanu, kopšanu cirsmās, kā arī kailcirtēm, kas pēc tam tiek atjaunotas, iestādot līdz pat 8 – 10 reižu vairāk koku, kā nocirsts. Apsaimniekošana paredz arī ceļu, grāvju un meliorācijas sistēmu uzturēšanu. Mežs prasa aktīvu apsaimniekošanu!” saka Bjorns Fredrikssons un uzskata, ka lielākā meža apsaimniekošanas kļūda ir laicīgi nedarīt to, kas maksā naudu un ienākumus nes tikai tālākā nākotnē, piemēram, nestādīt mežu vai nekopt jaunaudzi. Viņš arī piebilst: ”Liela nozīme meža apsaimniekošanā ir selekcionētu koku stādu izvēlei, jo tas nodrošina vismaz par 5% labāku meža pieaugumu. Tas, protams, prasa līdzekļus, bet daba jebkurā gadījumā sakārto tā, ka tukšā vietā laika gaitā kļūs par mežu. Par kvalitāti gan var teikt – tā noteikti nebūs tik laba, kā mērķtiecīgi stādītam mežam. Par meža apsaimniekošanas būtības kodolu varētu teikt, ka tas, ko tu dari šodien, paliks taviem bērniem nākotnē.”
Apsaimniekot gudri un atstāt mežu Latvijai!
Bjorns Fredrikssons atklāj: “Tikai 25% papīrmalkas dodas uz ostām eksportam. 75% paliek tepat, Latvijā. Sodra Latvia ir līgumi ar vietējiem kokapstrādes un pārstrādes uzņēmumiem – kokmateriāls tepat tiek, piemēram, zāģēts, pārstrādāts granulās, pārstrādāts saplāksnī, tiek izmantots mēbeļu un logu ražošanā u.tml. Manuprāt, Latvijā meža joma darbojas ļoti aktīvi un es pat teiktu – iespaidīgi. Šo industriju uzskatu par ļoti attīstītu.” Atspēkojot sabiedrībā nereti izskanējušo viedokli par to, ka meži ir nolaisti un izcirsti, viņš bilst: “Pirms 100 gadiem meži aizņēma tikai 20% visas Latvijas teritorijas, bet tagad – jau virs 50%. Latvijā ir labs mežs, auglīgs.
Jāņem vērā, ka meža nozare nodarbina daudz cilvēku ārpus pilsētas – laukos. Viņi ir iesaistīti mežsizstrādē, meža kopšanas un citos meža nozarei nepieciešamajos darbos. Tas ir svarīgi, ka darbs cilvēkiem ir ne tikai pilsētās! “
Bjorns Fredrikssons gan atzīst, ka vēsturisku notikumu iespaidā mežs patiesi kādu laika posmu nav ticis apsaimniekots pienācīgi. Bet, Latvijai atgūstot neatkarību, tas ir mainījies. “Mežs ir un paliek Latvijā, neskatoties uz to, ka to saimnieki ir dažādi skandināvu uzņēmumi. Meža apsaimniekošanu Latvijā regulē likums, turklāt, Sodra var lepoties ar Zaļo sertifikātu, kas neļauj vienkārši nocirst un atstāt cirsmu bez tālākas tās apsaimniekošanas,” viņš stāsta.
Te atslēgas vārds esot ilgtspēja, kas meža nozarē ir loģiska pieeja. Te uzņēmuma vadītājs uzsver:” Ilgtspēja nozīmē gan iespējas, gan ierobežojumus. Kā viens no ierobežojumiem ir, piemēram, mikroliegums, kur nevar veikt meža apsaimniekošanas darbus un attiecīgi saņemt kompensāciju, jo ir noteikts, ka kādā konkrētā vietā ir atrasta unikāla, aizsargājama meža teritorija. Runājot līdzībās, tas ir tāpat, kā ja kāds ierastos jūsu mājās un pateiktu, ka kādā vienā telpā tagad jūs vairs nedrīkstat nākt. Mēs esam atvērti dialogam, bet tas varētu tomēr būt labāks.”
Bjorns Fredrikssons šeit piebilst arī par šobrīd tik aktuālo atjaunīgās enerģijas jautājumu: “Mums ir vairāk kā 100 līgumu ar vēja ģeneratoru attīstītājiem, taču vislielākais mīnuss šajā procesā ir ilgais būvatļauju saskaņošanas laiks, kas var prasīt līdz pat 5 gadiem. Pa šo laiku inflācija 1 megavatstundas vēja ģeneratora izbūvi krasi sadārdzina un tas samazina iespējas būvēt konkurētspējīgu infrastruktūru vēja ģeneratoriem.”
Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, starp latviešu un zviedru saimniekošanu mežos lielu atšķirību neesot, taču šajā nozarē Zviedrijā ir uzkrāta vairāku simtu gadu pieredze, kas tiek izmantota arī Latvijā.
Uzņēmuma vērtības, dzīve Latvijā un MŪKU SALĀ
“Saistība ar Latviju tādā vai citādā veidā man ir jau 30 gadus, bet pēdējo pusotru gadu es šeit uzturos pastāvīgi. Atzīšu, ka latviešu valoda nav viegla un mana gramatika ļoti klibo. Es Latvijā joprojām jūtos kā viesis un uzskatu, ka tā ir elementāra pieklājība – mēģināt apgūt valodu,” stāsta Bjorns Fredrikssons. “Valodas zināšana ir darba nepieciešamība, jo jākomunicē ar cilvēkiem. 1995. gadā, kad meža nozarē Zviedrijā nebija darba, es devos uz Kuldīgu, kur sāku apgūt latviešu valodu, bet nu jau mācītais piemirsies.”
Runājot par korporatīvajām vērtībām un iekšējo darba kultūru, Bjorns Fredrikssons atklāj: “Tāpat kā mežu apsaimniekošanā, nav lielas atšķirības starp Latvijas un Zviedrijas pieeju. Tie principi, kas attiecas uz zviedru darbiniekiem, tieši tāpat strādā Latvijā – visiem pienākas veselības apdrošināšana, darbojas vienota bonusu sistēma.”
Pieskaroties jautājumam par biroja izvēli tieši MŪKU SALĀ, kā sākotnējais klupšanas akmens tiek uzsvērtas grūtības atrast atbilstošas darba telpas Rīgā. “Biroja meklējumi sākās jau 2023. gada septembrī, bet tikai šā gada janvārī atradām vēlamo risinājumu Mūkusalas Biznesa Centrā. Lielākās priekšrocības ir autostāvvietas tuvums un tās abonements, ērta un pieejama lokācija , labierīcības, virtuves telpa, duša, laba akustika un plašums, iespēja papusdienot un iepirkties,” stāsta Sodra vadītājs. “Šis ir mūsdienu standartiem atbilstošs birojs, bet tā atrašana bija patiesi liels izaicinājums. Sodra viens no pamatprincipiem ir tāds, ka katram darbiniekam sava darba vieta, neskatoties uz to, ka ir attālināta darba iespējas. Būtisks nosacījums par labu Mūkusalas Biznesa Centram bija vismaz 2 konferenču zāļu esamība un klusās telpas zvanu veikšanai. “
Par sadarbību ar MŪKU SALAS administrāciju iekārtošanās procesā uzņēmuma Nekustamo īpašumu speciāliste Madara Drikšņa stāsta: “Tā bija ļoti laba un jāsaka, ka intensīva, jo pirms ienākšanas jaunajā birojā nācās pielāgot telpas darbinieku vajadzībām un nepieciešamības gadījumā arī šobrīd uzturam pastāvīgu komunikāciju jautājumos par biroja telpu uzlabošanu.”
Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, pat veidojot atvērtā plānojuma biroju, ikviena biroja darbiniekiem ir tendence izvēlēties katram savu vietu. “Noīrējot biroju, galvenā doma bija, ka visi vēlēsies nākt strādāt birojā, lai gan ir iespēja pāris dienas nedēļā strādāt arī attālināti. Sākotnēji nebija uzstādījums par fiksētām darba vietām, bet tās procesā izveidojās ātri. Tikai dažiem darbiniekiem ir atsevišķa darba telpa. Pamatā šeit MŪKU SALAS birojā ikdienā darbojas grāmatvedība, realizācijas nodaļa, nekustamo īpašumu nodaļa, IT, personāla vadības un mārketinga nodaļas. Par saviem MŪKU SALAS kaimiņiem Sodra izpilddirektors saka: “Kaimiņi ir labi. Pat tad, ja daudz nekomunicējam, vienmēr ir prieks, ka līdzās ir labi pazīstami uzņēmumi,” viņš stāsta.
Kā svarīgu faktoru viņš min arī to, ka atļauts uz biroju vest savu četrkājaino draugu. Tādu “ciemiņu” esot pavisam trīs un kā uzsver Bjorns Fredrikssons, kas atļauts priekšniekam, tas atļauts arī citiem. “Tas sniedz mājīgāku atmosfēru. Protams, visu nosaka prasme uzvesties!” viņš smejas.
