28. maijā ZEISS BIROJU telpās tika atklāta latviešu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Ulvja Alberta (1942–2025) retrospektīvā izstāde “Camera as Passport”, kas iekļāvās Rīgas Mākslas nedēļas (RAW) programmā.
Atklāšanas vakarā ZEISS BIROJU telpās pulcējās mākslas interesenti, fotogrāfijas cienītāji un viesi. Ar uzrunām piedalījās Mūkusalas Biznesa Centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks un galerijas Birkenfelds dibinātājs Toms Zvirbulis. Apmeklētāji varēja noskatīties dokumentālo filmu par Ulvja Alberta gaitām, uzspēlēt pokeru, iepazīt izstādei radīto merču un pavadīt vakaru sarunās pie kokteiļu bāra, bet vakara noslēgumā atmosfēru papildināja Tom Waits Birthday Band koncerts.
Izstādes nosaukums precīzi raksturo Ulvja Alberta dzīves un darba ceļu. Bēgļu bērns, kurš kara gados kopā ar ģimeni nonāca vispirms Vācijā un vēlāk Amerikas Savienotajās Valstīs, Sietlā absolvēja Vašingtonas universitāti un jau 20. gadsimta 60. gadu beigās ar savu kameru iekļuva nozīmīgāko amerikāņu žurnālu lappusēs. Objektīva priekšā nonāca Bobs Dilans, Džimijs Hendrikss, Tīna Tērnere, Stīvens Spīlbergs un citas laikmeta zvaigznes. Kamera viņam patiešām kļuva par pasi, kas pavēra durvis uz pasaulēm, kuras citādi būtu palikušas slēgtas: no Holivudas studijām līdz padomju Rīgai, no Lasvegasas pokera zālēm līdz sadalītajai Berlīnei.
Izstādē apskatāmi vairāk nekā 60 darbu, kas sakārtoti vairākos ciklos. “Icebox” aizsākās 1976. gadā kā žurnāla Los Angeles Magazine pasūtījums ar šķietami vienkāršu jautājumu – kas slavenībām atrodams ledusskapī? Atbildes izrādījās pārsteidzoši atklātas: aiz ledusskapja durvīm pavērās personīgi portreti – no Stīvena Spīlberga iecienītā avokado līdz Endija Vorhola līdzgaitnieka Pola Moriseja ledusskapim, kurā glabājās vienīgi apelsīni. Cikls “Slavenības” šo cilvēcisko skatpunktu turpina: tajā iemūžināti laikmeta elki: no Džimija Hendriksa, kura 1968. gadā uzņemtā fotogrāfija 2024. gadā Eltona Džona kolekcijas izsolē tika pārdota par vairāk nekā 10 000 ASV dolāru, līdz rakstniekam Čārlzam Bukovskim, kuru Ulvis Alberts iemūžināja kā literāru ikonu.
Daudzi šī cikla kadri radušies laikmetā, kad slavenību iemūžināšana vēl balstījās tiešās cilvēciskās attiecībās. Šo laikmeta sajūtu papildina arī Holivudas spēle ar ilūziju: sērijā “Hard Rock Café” vienā kadrā tiekas Džimija Hendriksa, Marilinas Monro un Džeimsa Dīna līdzinieki – tikšanās, kāda realitātē nekad nebūtu bijusi iespējama.
Atsevišķu pasauli atklāj cikls “Poker Face”. Tā sākums saistīts ar Lasvegasas leģendu: kad kazino izveidoja Pasaules pokera čempionātu, lai zem viena jumta sapulcinātu spēlētājus, kuri līdz tam slēpās aiz tādiem segvārdiem kā “Texas Dolly” vai “Amarillo Slim”, Albertam tika uzticēts viņus iemūžināt. Gadu desmitiem viņš atgriezās pie pokera galda, fiksējot sejas, kurās lasāms psiholoģisks sasprindzinājums: žests, smaids, drūmums, izšķirošā mirkļa klusums. Šie darbi joprojām tiek augstu vērtēti pokera pasaulē un publicēti arī New York Times. Izstādē redzamas pokera leģendas, piemēram, Doils Brunsons, dēvēts par pokera krusttēvu, kurš pie galda pavadīja sešus gadu desmitus, un daļa kadru apkopoti arī fotoalbumā “Poker Face 2”.
Īpašu vietu izstādē ieņem kadri no Latvijas. 1983. gadā, fotogrāfa Jāņa Kreidsberga iedvesmots, Ulvis Alberts pirmo reizi atgriezās dzimtenē un ieraudzīja padomju ikdienu rietumnieka acīm: komunistiskās parādes, meitenes ar garām bizēm un zēnus treniņtērpos. 1998. gadā uzņemtajos kadros redzama jau pavisam cita paaudze – jaunieši atjaunotajā valstī, ar atšķirīgu stāju un citu brīvības izjūtu. Tā pati robežas izjūta atbalsojas kadros no sadalītās Berlīnes, kur Čekpointa Čārlija robežpunkts šodien pārtapis par tūristu piesaistes vietu. Šajos darbos Ulvis Alberts paliek uz robežas starp diviem pasaules blokiem – Rietumiem un Austrumiem.
Liela daļa izstādes darbu radīti sudraba želatīna procesā – retums mūsdienu digitālajā laikmetā. Līdzās melnbaltajiem kadriem redzamas arī rokām krāsotas ainavas no Amerikas dienvidrietumiem. Šie darbi atgādina par laiku, kad katrs kadrs tika rūpīgi apstrādāts laboratorijā un rezultāts nebija redzams uzreiz.
Galerijas Birkenfelds direktors Toms Zvirbulis ar Ulvi Albertu bija personīgi pazīstams kopš 2009. gada. “Nav svarīgi, cik daudz tu lasi par mākslu. Svarīgi, cik daudz tu uz to skaties. Skatīšanās pieredze atstāj nospiedumus. Tu veido savu gaumi,” saka Toms Zvirbulis. Alberta darbi ir sakārtoti pēc dzīves loģikas, kurā smieklīgais var atrasties līdzās traģiskajam. Iedvesmas avoti tajos ir gan literāri, gan politiski, gan dziļi personīgi.
No vairāk nekā pusgadsimtu garā arhīva, kas joprojām tiek piedāvāts starptautiskai presei ar Losandželosas aģentūras starpniecību, katrai izstādei jāizvēlas tieši tas, kas sarunāsies ar konkrēto telpu. “Vienmēr ir milzīgs izaicinājums – atlasīt,” uzsver Zvirbulis. ZEISS BIROJU augstie griesti un plašās sienas prasa darbus, kas nav tikai dekors, bet provocē, jautā un aicina apstāties.
MŪKU SALA – šobrīd veidojas par vietu, kur līdzās biznesa videi ienāk arī kultūra. Arhitektūra, Daugavas klātbūtne, Zaķu salas zaļā vide, jumta terase un ērtā piekļuve veido vidi, kas papildina izstāžu pieredzi.
Izstādi “Camera as Passport” organizē galerijas Birkenfelds direktors Toms Zvirbulis sadarbībā ar MŪKU SALU. Tā apskatāma ZEISS BIROJU telpās, Dēļu ielā 2, līdz augusta vidum. Ieeja bez maksas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 17:30.
Materiāls tapis sadarbībā ar galeriju Birkenfelds.
Foto avots: https://www.birkenfelds.lv/ un Mūkusalas Biznesa Centrs
