ZEISS BIROJI tiek dēvēti par vietu tiem, kas rada vēsturi, taču kopš ēkas nodošanas ekspluatācijā ir pierādījies, ka tā ir vieta arī tiem, kas rada mākslu. Kopš šīs A klases biroju ēkas atklāšanas tā jau vairākas reizes ir kalpojusi kā mākslas telpa dažādu mākslinieku izstādēm. Taču ir kāds darbs, kas ar ZEISS BIROJIEM ir saistīts īpaši cieši – ēkas svinīgās atklāšanas pasākuma kulminācijā atklāts arī tēlnieka Gintera Krumholca darbs “Atdzimšana”, kas radīts īpaši par godu šim notikumam.
Konflikts, kas pastāvējis vienmēr
“Līdz šim esmu veidojis nelielu skaitu skulptūru – aptuveni 10-20 lielus darbus, jo es cenšos būt ļoti precīzs katrā skulptūrā un tas pieprasa daudz laika, lai tai būtu sava nepārprotama nozīme, ne tikai tāda, kas atkarīga no skatītāja intelekta. Protams, arī mani darbi var ietvert dažādas interpretācijas, bet es cenšos panākt to, lai tās būtu precīzas un skaidras,” savus darbus raksturo tēlnieks Ginters Krumholcs.
“Katra mana skulptūra nes sevī konkrētu kodolīgu vēstījumu, kas ir piemērots visiem laika periodam, vietām, telpām un kontekstiem, jo tikai tādai mākslai ir jēga tērēt laiku un Mūkusalas Biznesa Centra vadība meklēja mākslinieku ar tieši šādu pieeju,” viņš stāsta.
ZEISS BIROJOS apskatāmais darbs “Atdzimšana” sevī ietver divus plaši atpazīstamus tēlus – sengrieķu dievu Zevu un kristīgās ticības simbolu Jēzu Kristu – kā stāsta pats mākslinieks, šo tēlu izvēle ir apzināta un tiešā veidā saistīta ar jauno biroju ēku. “Atdzimšana kā tāda jau ir vērojama pašā ZEISS BIROJU ēkā – tā ir jaunā ietvarā atdzimusi vecā ēka,” saka Ginters Krumholcs, atsaucoties uz Karla Ceisa optikas rūpnīcu, kas reiz atradusies ZEISS BIROJU ēkas vietā un kuras aprises ir atrodamas jaunatklātajā projektā. “Es daudz domāju par to, ko nozīmē atdzimšana, un man likās, ka tas ir kaut kas, kas rodas pēc izlīguma ar laiku, cilvēkiem un apstākļiem, patiesībā šī skulptūra ir mīlestības, izlīguma un atdzimšanas iespējas manifests” viņš stāsta.
“Kaut kur vienmēr ir kāds konflikts, kas ir radies ideju vārdā – tautības, reliģijas, ādas krāsas, un tamlīdzīgi. Es izvēlējos reliģisko aspektu – tas ir konflikts, ir pastāvējis vienmēr, tāpēc nonācu pie tā, ka tā ir vecā dieva izlīgšana ar jauno dievu,” stāsta Ginters Krumholcs par tēlu izvēles iemesliem.
Izjust katru detaļu
Skulptūra “Atdzimšana” ir veidota no stikla šķiedras un tā nav krāsota, bet skulptūras toņi veidojas tehnoloģiskā procesa laikā. Kā stāsta mākslinieks, darba radīšana kopumā ir aizņēmusi deviņus mēnešus, un, lai gan šis process var šķist ilgs, gala rezultāts ir tieši tāds, kā iecerēts jau no paša sākuma.
“Vispirms es sāku ar nelielu skici, aptuveni 50-60 centimetru augstumā, kas ir izgatavota no plastilīna. To veidojot es kārtīgi pārdomāju, kā izveidot galveno kompozīciju, un galu galā nonāku pie konkrētas skulptūras formas,” viņš stāsta. “Protams, šādas skulptūras izveidošana prasa laiku. Varbūt ideju tehniski būtu iespējams īstenot ātrāk, bet es nevēlos samazināt kvalitāti. Es tiecos pēc tā, lai rezultāts būtu tieši tāds, kādu esmu iedomājies. Man patīk, ja skulptūra stāv ilgi manā priekšā, un varu pēc nedēļas veikt pavisam nelielas izmaiņas vai labojumus, lai es būtu pilnīgi pārliecināts, ka darbs atbilst manai vīzijai, nevis ir steigas un laika ierobežojumu rezultāts. Es uzskatu, ka ir labāk atļaut šim procesam notikt dabīgi un pakāpeniski, nevis steigties vai mēģināt panākt visu uzreiz. Tas dod man iespēju pilnīgi izjust un izprast katru detaļu un tās ietekmi,” stāsta tēlnieks.
Konkrēta autora darbs
Mākslas darbu izvietošana publiskā vidē un tādos komerciālos objektos kā ZEISS BIROJI ir izplatīta parādība visā pasaulē, taču Latvijā šāda prakse vēl ir samērā nesena. Kā stāsta Ginters Krumholcs, publiskās mākslas pieejamībai ir liela nozīme un ir svarīgi, ka darbi ir apskatāmi arī ārpus muzejiem un galerijām. Tieši tāpēc es priecājos par sadarbību ar Mūkusalas Biznesa Centru kā pasūtītāju. Nereti pasūtītāji mākslai atvēl noteiktu summu, kas tiek iztērēta, lai iepirktu pēc iespējas vairāk darbu, īpaši nedomājot par to nozīmi,” viņš stāsta. “Mūkusalas Biznesa Centrs jau nāca ar zināmām ambīcijām par to, ko viņi vēlas – ka viņi grib tieši mākslas darbu no konkrēta autora, kas pie mums ir reta parādība,” stāsta tēlnieks.
“Par šo projektu esmu dalījies ar dažiem ārvalstu kolēģiem, un viņi ir stāvā sajūsmā par to, ka kāds kaut ko tādu ir uzņēmies, uzdrīkstējies, šādu provokatīvu darbu izlikt savā vidē. Šāda prakse ir patiešām iespaidīga, un liecina par pasūtītāja statusu ,” saka Ginters Krumholcs.
“Tēlniecība ir ļoti ilgs un reizēm fiziski grūts process. Un darbu veidoju tikai tad, kad man ir pārliecība par to, ko es radu. Protams, ka veidošanas laikā man ir daudz jautājumu, kas saistīti ar formu un to savstarpējo attiecību, jo veidošana ir ļoti meditatīvs process, bet konceptuāli savu izvēli jau esmu izdarījis. Man ir svarīgi neaizklīst hibrīdmākslā un neslēpties aiz bezatbildīga “varbūt” un “tā sanāca”, kā mākslinieks esmu tikpat atbildīgs par to, ko radu, kā celtnieks, būvējot māju, vai zinātnieks, veidojot raķeti, un, ja mana raķete lido, tad man ir pārliecība, ka mans darbs ir labs,” noslēdz mākslinieks.
