lv
lv
lv
lv

Enerģijas krīze: kāpēc tik dramatiski pieaugušas cenas un ko gaidīt nākotnē?

Nevienam nav noslēpums, ka ne tikai Latvija, bet visa Eiropa pašlaik piedzīvo vērā ņemamu enerģijas krīzi, un tas atspoguļojas ne tikai mūsu ikdienas komunālo pakalpojumu rēķinos par saviem mājokļiem, bet it visur – arī produktu un pakalpojumu cenu kāpumā. Kopā ar energoefektivitātes speciālistu Jāni Šipkovu skaidrojam, kāpēc cenu kāpums bijis tik straujš, kas to ir ietekmējis, kā arī to, kam jāgatavojas nākotnē.

 

Kā veidojas elektrības un dabasgāzes cena?

 

Pēdējo mēnešu laikā enerģijas cenas biržā ir sasniegušas nebijušus apjomus, un tās turpina pieaugt. Kopumā pēdējā pusgada laikā elektroenerģijas cena Latvijā ir pieaugusi par vairāk nekā 250%.

 

Kopējo maksu par elektrību veido 3 daļas:

  • pašas elektroenerģijas cena, ko nosaka tirgus (birža);
  • maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem;
  • maksa par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm (OIK), ko nosaka un regulē valsts.

 

Pēc līdzīga principa veidojas arī gāzes rēķini – dabasgāzes cenu nosaka tirgus, bet pārējie pakalpojumi un nodokļi ir valsts regulēti.

 

Uz patērētājiem, kuri saņem gāzes un elektrības rēķinus, vislielāko ietekmi atstāj tieši elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpums biržā. Elektroenerģijas cenas biržā ietekmē virkne dažādu faktoru, starp kuriem ir laikapstākļi, pieprasījums, izejvielu cenu izmaiņas, un tamlīdzīgi. “Enerģijai esot daļai no brīvā tirgus, viss darbojas pēc pieprasījuma un piedāvājuma principa, un tāda arī ir pašreizējā situācija – pieprasījums ir liels, taču piedāvājums ir mazāks, tāpēc arī cenas ir tik augstas,” stāsta Jānis Šipkovs.

 

Kāpēc energoresursu cenas ir tik strauji pieaugušas?

 

Kā jau minēts, cenu pieaugums vērojams zemā piedāvājuma dēļ. Elektroenerģijas piedāvājumu pēdējo mēnešu laikā ir ietekmējuši vairāki faktori:

 

  • Pieaudzis pieprasījums – ekonomikai atkopjoties pēc Covid-19 izraisītajām sekām, ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc energoresursiem visās nozarēs;
  • Nelabvēlīgi laikapstākļi elektroenerģijas ražošanai – karsta un sausa vasara, kā arī zema pietece ūdenstilpēs un zems ūdens rezervuāru aizpildījums Ziemeļvalstīs, kā rezultātā samazinājusies elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās;
  • Samazināta elektroenerģijas piegāde no Krievijas – ir apturēta elektroenerģijas tirdzniecība ar Baltkrieviju.

 

Tā kā elektroenerģijas piedāvājumu ir ietekmējuši laikapstākļi (hidroelektrostacijas un vēja ģeneratori nesniedz pietiekami daudz elektrības), nākas rast citus veidus, kā ražot elektrību, un tam galvenokārt tiek izmantota dabasgāze. Taču dabasgāzes izmantošana tiek stingri regulēta, jo tās izmantošana ietekmē apkārtējo vidi un klimatu – tiek pielāgotas tā saucamās emisiju kvotas. Ņemot vērā to, ka dabasgāze ir nepieciešama ne tikai apkurei, bet tagad arī elektrības ražošanai, augstā pieprasījuma dēļ biržas cenas ir palielinājušās arī šim resursam.

 

Pēc Jāņa Šipkova teiktā, šāda situācija nav izveidojusies pirmo reizi. “Arī 2017. un 2018. gadā gāzes cenas piedzīvoja strauju kāpumu, bet šī cena pēc tam arī tikpat dramatiski kritās,” stāsta Šipkovs. “Vairākus gadus šī cena saglabājās stabilā līmenī, bet pēc tam principā atkal atgriezās uz 2017. un 2018. gada līmeni. Bet, tiklīdz palielināsies piedāvājums, tā mēs piedzīvosim arī negatīvas cenas. Arī tādi gadījumi Latvijas cenās ir bijuši,” viņš turpina.

 

Kam gatavoties nākotnē?

 

Ir gaidāms, ka esošā enerģijas krīze turpināsies vēl vairākus mēnešus, jo nelabvēlīgi laikapstākļi tiek prognozēti arī visu gaidāmo ziemu. “Viss ir atkarīgs no globālajiem enerģijas avotiem, jo visi tīkli ir saslēgti kopā. Ja Skandināvijā pūš vējš un līst daudz lietus, tad var gadīties, ka visām spēkstacijām veidojas elektrības pārpalikums, kā rezultātā Latvijai tiek piegādāta lēta enerģija. Tas pats arī ir šeit – tiklīdz Daugavā ir mazs ūdens pieplūdums, ir jālieto gāze, un cena palielinās,” skaidro Jānis Šipkovs.

 

Lai gan cenu samazinājums pagaidām prognozēts netiek, iepriekšēja pieredze rāda, ka tas ir neizbēgams. Stabilizējoties pieprasījumam un piedāvājumam, izlīdzināsies arī energoresursu cenas biržā, kas pozitīvi ietekmēs arī patērētāju elektrības un apkures rēķinus. Taču pagaidām ikvienam atliek vien cerēt uz labākiem laikapstākļiem.