Nav noslēpums, ka investori uz mazās Latvijas piedāvātajām iespējām vienmēr skatās Baltijas mērogā. Sevišķi izvēlīgi ir augstu pievienoto vērtību radošie tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu uzņēmumi. Tikpat spēcīgi, cik tos pievelk Baltijas zemās izmaksas un izglītotais, valodas pārzinošais darbaspēks, tos spēj atbaidīt nepietiekami attīstīta infrastruktūra un nepiemērotas biroju telpas. Varētu šķist, ka esam pat labākā pozīcijā, nekā kaimiņi – mūsu valodu zināšanas ir plašākās un daudzveidīgākās, izpratne par rietumu un austrumu kultūru atšķirībām vislielākā un ģeogrāfiskais novietojums – visizdevīgākais. Tomēr pajautāsim sev – kā Rīga var sacensties ar Viļņu un Tallinu tehnoloģiju, finanšu un telekomunikāciju uzņēmumu “krējuma” nosmelšanā, ja mums ik piecgadi uzceļ tikai vienu A klases biroju ēku?
Skandināvijas hi-tec uzņēmumiem Rīga būtu ļoti pievilcīga, tomēr vietējā mēroga Silīcija ielejas veidošanos galvaspilsētā kavē piemērotu A klases biroju platību trūkums. Kas tajā vainojams? Valsts institūciju vienaldzīgā attieksme un neieinteresētība birokrātijas mazināšanā un attīstības stimulēšanā? Bet varbūt problēma meklējama dziļāk – neizdevīgos likumos un regulējumos, kas padara mūs ievainojamus konkurences cīņā starp “māsām” – Baltijas galvaspilsētām. Skaidrs ir tikai viens – kūtri gaidot Laimes lāci, kas ar dažiem lāpstas vēzieniem visu sakārtos, mēs atbildes uz šiem jautājumiem neradīsim.
Pirms vairākiem gadiem bijām spiesti konstatēt, ka mūsu uzņēmējiem nav praktiski nekādas vienprātības, kuriem birojiem un ēkām piekārt “A klases” birku. Palīgā steidza kompānija “Arco Real Estate” – izrādās, pastāv 22 kritēriji, pēc kuriem vērtēt, vai birojs liekams pie austerēm vai kartupeļiem – tajos ietilpst ēkas stāvoklis, HVAC (heating, ventilation and air conditioning), lifti, elektrības avots, drošība (gan video novērošana, gan caurlaides), kā arī apsardze visu cauru diennakti, ēkas struktūra, smaidīga sekretāre un ne tālāk kā 200 metru attālumā – vieta, kur paēst un nopirkt ikdienā nepieciešamo. Protams, arī autostāvvietas un telekomunikācijas.
Ja no 22 kritērijiem izpildīti tiek tikai 18 vai mazāk, biroju ēka saņem atzīmi “B”, un izkrīt no A klases, vienlaicīgi zaudējot cerību kļūt par vērtīgas ārvalstu kompānijas Latvijas filiāles mājvietu: “Ārzemju uzņēmumiem, kas eksportē IT, grāmatvedības un finanšu pakalpojumus, ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, kura piesaistīšanā nozīmīgs ir ne tikai atalgojums, bet arī ērta un tīkama darba vide – svarīgi, lai darbiniekam ir pieejama, piemēram, sporta zāle un duša, lai telpās valda patīkams klimats un vizuālais komforts – šie uzņēmumi nemeklēs telpas “uzfrišinātā” padomju laika ēkā, vai ēkā bez moderniem HVAC un drošības risinājumiem” – atzīst Mūkusalas Biznesa centra (MBC) līdzīpašnieks Klāvs Vasks.
Savukārt Somijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Opus Capita biroja vadītāja Baiba Zīberga augsti vērtē savas darbavietas lokāciju – Mūkusalas Biznesa Centrā. Viņa uzsver, ka, piemēram, kolēģiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ir ērti piebraukt un izmantot plašo autostāvvietu stratēģiski parocīgā lokācijā starp Akmens un Salu tiltiem. Ļoti labā līmenī esot arī komunikācija ar Biznesa centra vadību apsaimniekošanas jautājumos – parasti pat mazākā problēma tiek ātri novērsta.
Tiklīdz kādam ziemeļvalstu uzņēmumam rodas interese par austrumu tirgu vai darbaspēka izmaksu samazināšanu, mums rodas iespēja, pildot tilta funkciju pāri valodu barjerām, nogriezt savu daļu no lielā IT vai finansu pakalpojumu pīrāga. Taču tas notiks tikai tad, ja mums pietiekamā daudzumā būs pieejamas attiecīgas kvalitātes telpas, ko piedāvāt. Izveidojušos situāciju komentē K. Vasks: “Viļņa un Tallina pēdējo trīs gadu laikā ir veikusi straujāku attīstības ciklu, atsviežot Rīgu uz trešo vietu sacensībā par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētas statusu.”
Attīstītāji kā vienu no galvenajām problēmām min birokrātiju, kas saistīta ar projektu saskaņošanas procesu. “Joprojām nav ieviesta moderna, centralizēta un elektroniska projektu skaņošanas sistēma – šeit būtu darbs Ekonomikas ministrijai. Daudzie inženierkomunikāciju tīklu turētāji joprojām “dzīvo” nošķirti viens no otra – mums, attīstītājiem, jāprintē piecpadsmit projekta sējumi un problēmas jārisina ar katru no tīklu turētājiem atsevišķi, padarot procesu nesalīdzināmi ilgāku, nekā, piemēram, Lietuvā, kur regulāri tiek īstenoti efektīvi pasākumi uzņēmējdarbības stimulēšanai un birokrātijas mazināšanai. Tur iesniegtie projekti tiek uzskatīti par apstiprinātiem pēc noklusējuma, ja pieņēmējinstitūcija nedod atbildi noteiktā laika periodā un tamlīdzīgi” – K. Vasks dalās ar savu pieredzi un novērojumiem kaimiņvalstīs.
Arī Rīgas apbūves noteikumi bieži tiekot traktēti par sliktu attīstītājiem. MBC līdzīpašnieks uzskata, ka pašvaldībai būtu jāvirza tādi noteikumi, kas nekļūst par klupšanas akmeni pilsētas ekonomiskajai izaugsmei.
“Puse problēmas ir valsts iestāžu un ierēdņu attieksmē, bet otra puse – likumdošanā. Ekonomikas ministrijai, Rīgas domei un valdībai ir kopīgi jādomā par pasākumiem, kas stimulētu jaunu A klases biroju celtniecību galvaspilsētā” – piemetina K. Vasks.
Ja vēlamies redzēt elegantas un modernas A klases biroju ēkas augam atmateņu tempos, nepieciešams uzirdināt pirmkārt jau sastāvējušos likumdošanu. Stagnācija un pārāk ilga aizsēdēsanās komforta zonā padara domas un redzējumu tuvredzīgu un neauglīgu. Mūsu kaimiņi to ir sapratuši, tāpēc šobrīd viņu dobēs krīt sēklas, kas citos apstākļos varētu nest bagātīgas ražas mums.
