Militārais konflikts Ukrainā ir pamudinājis šīs valsts iedzīvotājus meklēt sev patvērumu visā pasaulē – bēgļi tostarp ierodas arī Latvijā. Apmetoties jaunā vietā, protams, šiem cilvēkiem ir nepieciešams atrast darbu, lai nodrošinātu iztiku sev un saviem tuviniekiem. Pastāstām, kā noformēt darba attiecības ar personām, kas kļuvušas par kara bēgļiem.
“Nav nekādu šaubu, ka šis ir kritisks brīdis, kurā pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ir cietuši šī konflikta laikā. Un viens no veidiem, kā varam palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem, ir nodrošināt stabilu pamatu – darba vietu, tādējādi arī ienākumus, ar kuriem šie cilvēki var parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par savām ģimenēm. Pat tad, ja uzņēmumā pašlaik nav iespēju uzņemt šos cilvēkus, esam pārliecināti, ka šī informācija var noderēt arī nākotnē,” saka Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir noteikts palīdzības mehānisms Latvijā, kas paredz pabalstu izmaksu, dzīvesvietas un ēdināšanu nodrošināšanu, kā arī darba attiecību uzsākšanu. Bet par to visu pēc kārtas.
Vakances Ukrainas bēgļiem darba devēji var pieteikt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējot tās tiešsaistē – Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā vai jebkurā no NVA filiālēm un klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā. Ja darba devējs vēlas piedāvāt darba iespējas Ukrainas bēgļiem, reģistrējot vakanci NVA portālā, laukā “Nodarbinātības veids” jānorāda, ka šis darba piedāvājums ir atbilstošs bēgļiem no Ukrainas. Ja pieteikums tiek iesniegts klātienē, tad par vēlmi nodibināt darba attiecības ar Ukrainas iedzīvotāju ir jāinformē NVA darbinieks.
Tātad, vakanci NVA var pieteikt:
Reģistrējot vakanci CV un vakanču portālā, laukā “Nodarbinātības veids” ir svarīgi norādīt vienu no šiem trim atbilstošākajiem veidiem:
Pieteikums portālā ir jāiesniedz latviešu valodā.
Ukrainas kara bēgļi darba attiecības var uzsākt tikai tad, kad būs saņēmuši ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Ar biometrisko pasi vai citu ārzemju pasi (daļai ir arī vecā parauga ārzemju pases bez biometriskiem datiem), ukraiņi var strādāt līdz 30 dienām bez vīzas ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba attiecību uzsākšanas iesniedz dokumentus vīzas saņemšanai. To pieņēma vēlāk kā grozījumus likumā 2022. gada 28. martā. Tas nozīmē, ka darba sludinājumu var izvietot jebkurā citā sludinājumu lapā (piemēram, cv.lv vai ss.com) un sociālajos tīklos (piemēram, Telegram grupā “Работа беженцам в Латвии” (“Darbs bēgļiem Latvijā”) vai Facebook grupā “Украинцы в Риге” (“Ukraiņi Rīgā”)).
Ukrainas kara bēgļus var nodarbināt bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
Ja vēlaties darbā pieņemt bēgli, tad nav obligāti nepieciešams vakanci reģistrēt NVA, kā arī nav normatīvo aktu, kas uzliktu par pienākumu nodrošināt darba samaksu, kas nav mazāka par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā, kā tas ir, nodarbinot citus ārvalstniekus. Informācijai: 2021. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (Dati par 4. ceturksni pašlaik vēl nav pieejami). Pats par sevi saprotams, ka alga nedrīkst būt mazāka par to, ko par tādu pašu darbu maksā vietējiem iedzīvotājiem.
Gadījumā, ja Ukrainas iedzīvotāji, kuri ir ieradušies Latvijā, nespēj orientēties darba sludinājumos, jebkurš no viņiem var vērsties NVA (klātienē jebkurā NVA klientu apkalpošanas centrā, vienotajā valsts un pašvaldības atbalsta koordinācijas punktā Ukrainas civiliedzīvotājiem Kaļķu ielā 1. Iespējams arī zvanīt uz NVA bezmaksas informatīvo tālruni – 80200206).)
NVA konsultants palīdzēs izvēlēties labākos izvēlēties labākās darba iespējas un sazināties ar potenciālo darba devēju.
Bēgļiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu iekšpilsētas un reģionālajos maršrutos, ja līdzi ir personu apliecinošs dokuments.
Likums atļauj farmaceitiem un farmaceitu asistentiem, kuri ieceļo no Ukrainas, strādāt vietējās aptiekās. Šajā gadījumā speciālisti var strādāt pilnu slodzi tiešā farmaceita uzraudzībā.
Aptiekas, zāļu lieltirgotavas vai veselības aprūpes iestādes var pieņemt darbā farmaceitu vai asistentu, ja viņi spēj sazināties ar klientiem (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniedzot informāciju saprotamā veidā, kā arī sazināties ar citiem aptiekas darbiniekiem.
Likumā jau sākotnēji tika iekļauti atviegloti nosacījumi turpināt profesionālo darbību Latvijā no Ukrainas ieceļojušajiem medicīnas darbiniekiem, tāpēc mūsu valsts slimnīcās un klīnikās šie cilvēki var strādāt.
Reģistrējot Ukrainas iedzīvotāju taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kurai ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, netiek izvirzītas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.
No Ukrainas iebraukušajiem iedzīvotājiem ir arī tiesības strādāt Latvijā kā skolotājiem vai veikt bērnu pieskatīšanas funkciju, neatkarīgi no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām skolotāja un aukles profesijai, ja viņi piedalās Ukrainas nepilngadīgo bērnu audzināšanas un kopšanas procesos.
Darba devēji Latvijā var nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
Ukrainas bēgļiem Latvijas darba devēji jau tagad piedāvā darba iespējas dažādās profesijās. Lai gan lielākā daļa vakanču ir vienkāršās profesijās, darba devēji aktīvi piedāvā darbu arī ārstiem, medicīnas māsām, lietotņu izstrādātājiem, programmētājiem, klientu apkalpošanas speciālistiem un citiem augsti kvalificētiem darba meklētājiem no Ukrainas.
Sīkāku informāciju par to, kā iesniegt pieteikumu Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē, iespējams atrast šeit.
2022. gada 13. martā NVA mājaslapā jau bija ievietots vairāk nekā 4,2 tūkstoši vakanču, kuras 534 darba devēji Latvijā piedāvāja Ukrainas bēgļiem. Visvairāk vakanču pieejams šajās nozarēs:
Sīkāku informāciju par vakancēm un to, ko nepieciešams zināt darba devējiem, NVA mājaslapā iespējams atrast šeit.
Iebraucējiem no Ukrainas uzsākot darba attiecības, viņiem pienākas vienreizējs darba uzsākšanas pabalsts vienas minimālās mēnešalgas apmērā, kas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas ir, darbinieks var saņemt vienreizēju maksājumu 500 eiro apmērā. Lai saņemtu šo pabalstu, darbiniekam mēneša laikā no darba attiecību iestāšanās dienas Nodarbinātības valsts aģentūrā jāiesniedz iesniegums.
Darba devējam ir tiesības pieņemt darbā Ukrainas pilsoni bez pirmās obligātās medicīniskās apskates. Pārbaude nebūs nepieciešama līdz trim mēnešiem no darba līguma noslēgšanas dienas. Taču šis izņēmums neattiecas uz sākotnējo medicīnisko pārbaudi personām, kuras strādās īpašos apstākļos (paaugstinātas bīstamības darbs).
Likums paredz, ka Ukrainas pilsoņiem ir tiesības saņemt ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz vienam gadam. Ukraiņiem vīza ieceļošanai Latvijā nav nepieciešama. Ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja būs nepieciešama tikai tad, ja persona nolems uzturēties Latvijā ilgāku laiku. Vīzas ietver tiesības strādāt bez ierobežojumiem.
Informācija par darba iespējām, kā arī praktiska informācija pieejama kolektīvajā darba platformā ukrainetolatvia.teamtailor.com. Šī platforma tiek regulāri papildināta ar informāciju tikai par tām vakancēm, kuras uzņēmumi piedāvā Ukrainas iedzīvotājiem darbam Latvijā vai attālināti – gan pilnas, gan nepilnas slodzes. Visām šajā platformā norādītajām vakancēm nav nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Galvenā saziņas valoda darbā būs angļu vai krievu valoda.
Arī Latvijas jaunuzņēmumu kopiena gaida tehnoloģiju nozares darbiniekus un viņu radiniekus, kā arī palīdz veseliem jaunuzņēmumiem “pārcelties” uz Latviju. Jaunuzņēmumu programma ar termiņuzturēšanās atļauju (“Start-up vīza”) nodrošina uzņēmējiem, viņu laulātajiem un bērniem termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz trim gadiem. Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv sagatavotais “Latvijas jaunuzņēmumu ceļvedis” piedāvā veselu atbalsta paketi tiem, kuri pārceļas uz Latviju. Tas ietver pamatelementus, kas saistīti ar pārvietošanos un ikdienas dzīvi.
Šis atbalsts sevī ietver:
Vairāk par “Start-up vīzām” un citiem mehānismiem iespējams uzzināt, rakstot uz e-pastu startup@liaa.gov.lv
No 1.aprīļa bēgļiem no Ukrainas, kuri ieguvuši darbu bez vakcinācijas sertifikāta vai iepriekšējas saslimšanas ar Covid-19, primārā vakcinācija jāuzsāk divu nedēļu laikā pēc nodarbinātības uzsākšanas, ja viņi noteiktās jomās strādā pilnu slodzi. Vakcinācija jāpabeidz septiņu dienu laikā pēc saīsinātā grafika.
Vakcinācijas trūkums var būt šķērslis darbam ar cilvēkiem, piemēram, klientu apkalpošanā, bērnudārzā vai skolā, veselības aprūpē.
Likums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijas valsts nodrošina maksājumu kontu kredītiestādē (pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.2 panta otrās daļas nosacījumiem, tas ir, pat tad, ja bēglis nav Eiropas Savienības pilsonis.
Šis jautājums ir katra darba devēja ziņā. Bet, ja bēglim nav kur dzīvot, ir nepieciešama cita veida sociālā un humānā palīdzība, tad uz to var pieteikties vienotajā valsts un pašvaldības atbalsta koordinācijas punktā Kaļķu ielā 1, kā arī pa NVA bezmaksas tālruni – 80200206. Turklāt visa bēgļiem aktuālā informācija (krievu, latviešu, angļu un ukraiņu valodās) ir pieejama vietnē. Šeit var uzzināt, kā sagatavoties pārcelšanās procesam, kādus dokumentus nepieciešams noformēt, ierodoties valstī, kur meklēt mājokli un kā pieteikties uzturēšanās atļaujai. Šī informācija būs aktuāla arī darba devējiem, kuri palīdz sarežģītā situācijā nonākušajiem Ukrainas iedzīvotājiem pārcelties no Polijas un Ungārijas robežām un kuri pēc tam vēlas šos cilvēkus nodarbināt. Tajā pašā vietnē darba devēji var ievietot savus sludinājumus darbiniekiem no Ukrainas.