Un kā ar šiem pārbaudījumiem ticis galā Mūkusalas Biznesa Centrs?
Beigām tuvojas gads, kuram nereti tiek piešķirts “annus horribilis” jeb “šausmīgā gada” tituls. Ir grūti atrast biznesa nozari vai cilvēku, kuru tas kaut kādā veidā nebūtu ietekmējis, un ir ļoti ticams, ka izmaiņas, kuras ienākušas mūsu dzīvē šogad, kaut kādā līmenī saglabāsies arī nākotnē. Mūkusalas Biznesa Centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks pastāsta, ar kādiem pārbaudījumiem nācies saskarties 2020. gadā un cik veiksmīgi ir noritējusi darba vides pielāgošanās jaunajiem apstākļiem.
Šī krīze mums ir devusi divas lielas mācības. Pirmā no tām: darbs no mājām ir iespējams pat tajos uzņēmumos, kuros līdz šim tika domāts, ka tas ir neiespējami, piemēram, bankās vai biznesos ar augstiem drošības standartiem. Cilvēki pārprofilējas,uzņēmumi maina savas drošības un konfidencialitātes procedūras, darba vides tiek pārkārtotas tā, lai darbs no mājām būtu iespējams.
Otra mācība ir tā, ka pilna laika darbs no mājām nav līdz galam produktīvs, it sevišķi lielākos uzņēmumos. Runājot par uzņēmuma vērtībām, darbinieku motivēšanu un komunikāciju, darbs no mājām ir apgrūtinošs un prasa ļoti lielus resursus gan no darbiniekiem, gan uzņēmumu vadītājiem un biznesu īpašniekiem. Darbinieki “izdeg”, pārstrādājas un pārstāj redzēt skaidrus mērķus, turklāt iztrūkst arī mijiedarbība ar kolēģiem. Savukārt uzņēmumu vadībai problēmas sagādā korporatīvās kultūras vērtību komunicēšana darbiniekiem – strādājot no mājām un tiekoties attālināti, ir grūti visam uzņēmumam noturēt kopīgu vīziju.
Ja sākotnēji varētu šķist, ka pandēmijas iespaidā vairums cilvēku turpinās strādāt no mājām un uzņēmumi samazinās savas biroju platības, šāds scenārijs dzīvē ne vienmēr ir īstenojies. Vidējo un lielo uzņēmumu segmentā vērojama tendence pārplānot savas esošās telpas, tiek ierīkotas klusās istabas, video un telefona zvanu kabīnes un fiksētās darba vietas nomaina tā saucamie “karstie galdi”. Birojos tagad ir ievērojami daudz vairāk brīvo vietu, kur var sapulcēties atsevišķas komandas, lai kopīgi atrisinātu savus jautājumus.
Ja agrāk uzņēmumi vēlējās ietaupīt, veidojot birojus, kuros cilvēki sēž cieši viens otram blakus, tagad, daļai darbinieku atrodoties mājās, kopējās biroju platības nav samazinātas – ir vienkārši mainīta kopējā darba vide. Ir klienti, kuri pārbūvē savus birojus, izveidojot daudz jaukāku darba vidi, kas atšķiras no mums ierastās. Tagad biroji ir aprīkoti gan ar mīkstajām mēbelēm, gan zaļumiem, savukārt darbavietas nereti nav fiksētas noteiktiem darbiniekiem. Ikviens var atnākt, pieslēgties stacijai un strādāt no jebkuras vietas.
Ir skaidrs, ka publisko telpu uzkopšana un dezinfekcija tagad ir norma – pastiprināti tiek tīrīti durvju rokturi un vietas, kurām pieskaras daudz cilvēku; iekštelpu tīrīšanai uzņēmumi pievērš daudz lielāku uzmanību. Esam novērojuši pieprasījumu pēc specifiskām uzkopšanām – tiek izmantotas arī bakterioloģiskās lampas, kas dezinficē virsmas, un pastiprināta uzmanība tiek pievērsta mehāniskās ventilācijas sistēmām. Ja agrāk filtru maiņa tika veikta pēc nepieciešamības,reizi 4-6 mēnešos, tad tagad tas tiek darīts ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
Bažas un uzmanība veselības drošībai ir izvirzījusies priekšplānā un gribas cerēt, ka šī tīrības kultūra saglabāsies arī pēc krīzes.
Šogad, kad sākās pandēmija, protams, ka uztraucāmies par to, kā tā ietekmēs biroju noslodzi un cik daudz nomnieku aizies. Pavasarī, aptuveni līdz maijam, aizgāja daudz uzņēmumu, kuros strādāja aptuveni no diviem līdz četriem cilvēkiem, jo tas acīmredzot ir tas formāts, kurā ir visvieglāk pāriet uz darbu no mājām. Tā nav liela cilvēku grupa, ir mazāka savstarpējā mijiedarbība un komunikācija, visi jautājumi ir atrisināmi tiešsaistē vai ar tālruņa palīdzību.
Taču vasaras otrajā pusē un rudenī bija vērojams ļoti aktīvs telpu pieprasījuma pieaugums, jo īpaši segmentā no 10 līdz 30 darba vietām. Un, ja par piemēru ņemam laika posmu no septembra līdz novembrim, Mūkusalas Biznesa Centra pārdošanas apjomi bija rekordaugstā līmenī, pārspējot pat pagājušo gadu, neskatoties uz kritumu, kas bija vērojams no aprīļa līdz jūnijam.
Gads tiks pabeigts ar tādu pašu telpu aizpildījumu, kāds tas bija 2020. gada sākumā, tieši pirms krīzes, un pašreizējā situācija liecina, ka, lai apmierinātu šo pieprasījumu, mums ir vai nu jāpārbūvē esošie 2-4 cilvēkiem paredzētie biroji, apvienojot tos lielākos, vai jādomā par jauniem projektiem, ko tieši šobrīd arī darām.
Klienti, kuri pēdējā laikā interesējas ar telpu nomu, ir dažādi – starp tiem ir ne tikai pakalpojumu sniedzēji, piemēram, projektētāji, arhitekti un ēku apsaimniekošanas uzņēmumi, bet arī mazi ražotāji, kas nodrošina drukas pakalpojumus vai ražo dažādu iekārtu detaļas un prototipus. Klientu dažādība liecina par izaugsmi visdažādākajās jomās, par spīti krīzei.
Laiks vēl rādīs, kā šīs izmaiņas ietekmēs biroju telpu īres biznesu ilgtermiņā – daudzi uzņēmumi jau tagad cenšas darba vidi padarīt ne tikai patīkamāku, bet arī drošāku. Skaidrs ir tikai tas, ka jebkurām izmaiņām ir nepieciešams tikai laiks, lai pielāgotos. Un cilvēka dabā ir pielāgoties.